te

Friends

You are viewing the most recent 20 entries

February 26th, 2025

teja @ 01:28 pm: speculative, generative, and relational ways of thinking and acting
mākslinieciski es esmu vietā, ka es vēlos darīt kaut ko eksperimentālu, pārdroši nepretenciozu. rakties līdz kaut kādam lielākam īstumam, gan poētiski, gan politiski un garīgi. un šādā ziņā apkārt ir nereāli maz iedvesmojošu lietu. t.i., lietu, kur tu automātiski neizvēlies lietas, kas "strādā", un kas ir iepriekšprognozējami "jaudīgas". nepiesaisti "profesionālu dramaturgu" un "izglītotu komponistu", u.c. (piedalīšanās Elīzas Dombrovskas izrādes "tā ir mūsu kauna vaina" procesā ir bijis izņēmums, šautauts!) kā rezultātā tas viss ir "high stress prodakšn" pilnīgā "seinsvergessen" stāvoklī. pārsteidz arī humora izjūtas trūkums, ar ko cilvēki mēdz runāt par sevi un citiem kā par "profesionāļiem", un cik ātri no autsaideriem kļūst par "ekspertiem", cik maz mākslas vidū ir institūcijas kritikas.

domāju, ka profesionāļi un eksperti ir ilūzija. varbūt tādi ir jomās, kur sabiedrības labklājība ir atkarīga no tā, "cik labi lietas strādā", bet māksla pilnīgi noteikti nav šāda joma.

virginia_rabbit @ 09:01 am: apgļetusi padebešu pļōrka

February 25th, 2025

teja @ 04:38 pm: Kur palasīt kaut ko ticamu par to, kas slēpjas aiz Trampa atbalsta Putinam?

February 24th, 2025

lavendera, posting in pajautaa @ 11:54 am: Primitīvs rotu labošanas pakalpojums
Nopirku Indijā krelles, kas izrādījās savērtas uz pavisam parasta šujamā diega, kurš, protams, pārtrūka jau otrajā valkāšanas reizē.
Tā nu man ir jautājums - vai ir tādi pakalpojumi kā kreļļu pārvēršana un aizdares iestiprināšana? (Piemēram, lavas krelles esmu uz stieples uzvērusi pati, bet jāteic, ka ar to aizdares piestiprināšanu man ne visai labi viss sanācis.)
Kur, par cik?

krii @ 02:02 am: Pēc divām stundām sāksies ceturtais kara gads.

February 23rd, 2025

zilnezal @ 10:13 pm: Nevaru nomierināties. Gribas izbēgt no šīs sajūtas. Nav spēka, nē, nekas neinteresē, bet ir enerģija. Esmu neiedvesmota bet pilna ar nervozu enerģiju, kur to raidīt? Kas šis par jobanu stavokli. Šobrīd mēginu no tā tikt vaļā rakstot. Ostins atnāca, uzkāpa uz mana vēdera, aizgāja prom. Es gribētu tādu labu īstu sarunu šobrīd par kaut ko interesantu ar kādu. Ziema ir iznīcinājusi kaut ko, bet tas atdzims.

zilnezal @ 10:03 pm: vēl man patīk mīļoties, bet nav ar ko. nē, šodien mīļojos ar R. Mīļoties ir labi, izdalās labie hormoni

zilnezal @ 10:02 pm: man patīk vīrieši, jo viņi ir smagi. varbūt man vienkārši vajag smago segu

smejmoon @ 03:31 pm: kā apēst pēc iespējas vairāk
aizvietot ēdienos sastāvdaļas ar tādām, kurās ir vairāk barības vielas.
samazināt ūdens daudzumu: zupu varbūt var pārvērst par sautējumu, sautējumu par sacepumu.
ēst ātri, pirms iestājas sāta sajūta.

Jāatzīst, ka no zupām atteikties pavisam neesmu gatavs, burvīgs ēdiens, buljons pats par sevi ir barojošs un garšīgs.

zilnezal @ 12:28 pm: No rīta meitene ar pērļu kaklarotu atnes karameļu tēju ar pienu, "tai vajadzēja ievilkties ilgāk, bet es biju nepacietīga," viņa saka. Viņa šķiet kā Tūves Jansones izgudrota, no plaukta pie griestiem pret mani bolās papjē-mašē velna ģīmis. Pēc mirkļa istabā ienāk viņas dzīvokļbiedrene, viņai ir zaļi mati un knariņi no kaut kādas seksa konferences, nu, tur visādi moderni tamponi ar kuriem var iet peldēties, mīlēties un tamlīdzīgi.

Pa ceļam uz mājām ir ielas, uz ielām ir ledus kalni, krāteri, ielejas. Rimi es nopērku karameļu tēju, diez, kur viņi salasījuši tās karameles, kur tās zied?

Šodien uz mūsu dzīvokli nāks draugi, paziņas, visi nesīs sev līdzi drēbes, steidzīgi gāju dušā un norāvu dušas aizskaru, tad uzsildīju plītī rimi saldēto lazanju -- otro reizi, pirmo reizi to sildīju vakar, kad piepeši ieradās meitene ar pērļu kaklarotu un cepuri, un aizrāva mani sev līdzi.

teja @ 11:31 am: "jūtams ne vien tas, ka nav ko teikt, bet arī tas, ka pats autors ir jutis, ka viņam nav ko teikt" (atradu feiku recenziju, ko pati rakstīju par savu dzejoļu publikāciju apmēram pirms 18 gadiem)

mani ļoti interesē šis "nekas", no kā tolaik tik ļoti baidījāmies un tāpēc laikam piesātinājām savu dzīvi ar pārmērībām (tolaik es biju daudz vairāk "mēs" nekā tagad). nekādības, tukšuma spoks, kas tu esi?

begemots @ 10:57 am: personiskie iespaidi
Šorīt gadījās dzirdēt pa radio īsu fragmentu no dievkalpojuma, brīdi, kur lūdzās dieva žēlastību un atbalstu.

Bija, protams, gadījies dzirdēt kādus fragmentus arī agrāk, bet šoreiz kaut kā baigi uzkrita nenormālais gaudulīgums.

Interesanti, vai citās zemēs, lūdzoties, rada tikpat lielu priekšstatu par dievkalpojuma dalībniekiem kā totālajiem mazajiem napaciņiem, kas paši nespēj pat puņķus noslaucīt.

Gribot negribot iedomājos, ka reliģija pie mums varbūt ir vēl viens no avotiem upura kompleksam, tā kā mums maz būtu.

Neesmu iedziļinājies, bet šķiet, ka dažviet citur cilvēki ar to visu nodarbojas kaut kā priecīgāk.

Tags:
smejmoon @ 09:42 am: pagāja dažas dienas un mežā ieskrēju zarā.
tagad ir pierē rēta, kuras izcelsme ir zināma.

zilnezal @ 12:22 am: Februāris-bebruāris. Esmu nedaudz nomierinājusies.
Vakar Sandis bija Alepo, runājām, raudāju. Guntis Kurišs pamanīja, prasīja kāpēc.
"Man salauza sirdi"
"Šitais fujaks? Ar šitiem sūdīgajiem matiem!?"
Sandris aizskrien prom, pazemots.

Nu, laikam labs boifrenda tests, vai var panest manu sargeņģeli Gunti Kursišu

zilnezal @ 12:21 am: dienasgrāmatas ieraksts 22.februārīl 2025. gadā, vakarā.
kopš dzeru fluanksolu, vairs nevaru padomāt. Domāju lēni un neiedvesmoti. kā dārzenis
Man nevajag antipsihotiķus

zilnezal @ 12:21 am: Kad man būs daudz naudas, es noīrēšu mazu istabiņu mansardā, ar vienu lielu logu šaurās sienas galā. Pretī tam būs mans pieticīgais koka galds un koka krēsls. Istabai būs koka grīda, vietām atliekušies dēļiem. Naktī svilpos vējš. Tur, pie sienas, būs arī mazs matracītis ar plānu palagu un vecu deķi izbalējušiem ziliem ziediem apgleznotā lina pārvalkā. Vēl tur būs desa, maize, sviests un nazis.

Tur es iešu rakstīt, tas būs mans birojs. Esmu par to sapņojusi jau kopš agras bērnības, tāds manā iztēlē ir īsts rakstnieks. Vai mākslinieks. Kā Melsonīmo melu zemē, viņam bija jumta istabiņa. Vai kā galvenajam varonim grāmatā “Bads”, pat daži Sagānas grāmatu tēli mīt tādās istabiņās.

Īpašnieks mājai, protams, dzīvo turpat, tikai zemāk, kur istabām ir augsti griesti. Pirmajā stāvā ir ēstuve. Mājai ir malkas apkure. Par istabiņu es maksāju divi eiro dienā. Ja piemet vēl eiro, no rīta var dabūt karstu kafiju no letes.

February 22nd, 2025

teja @ 01:25 pm: brīžos, kad man nav naudas, es ēdu daudz labāk nekā tad, kad man tā ir
piemēram šodien brokastīs paštaisīts muslis, sagrauzdēts ar agaves sīrupu un zemesriekstu sviestu, Latvijas lauku ogām un auzu pienu
pusdienās - risotto ar ķirbju biezeni un trifeļu eļļu un tvaicēta mangolda-jūraszāļu salāti ar tahini un sezama sēkliņām

utt

martcore @ 11:35 am: Nedaudz par videospēlēm
"awowed" es aizgāju precīzi līdz tam momentam, kad man psihais kareivis no cietokšņa sāka gāzties ar cirvi virsū 120 km/h ātrumā un nestāvot pie luksaforiem - tā ir kārtēja bosujobka, kārtējā, ar to pilns ir viss, it kā "obsidian" studija censtos pārdot spēli ne tik daudz mums, kā maikrosoftam un electronic arts, etc

tagad ne tikai dragon age fani ienīst "veilguard". tagad arī "pillars of eternity" fani (pie kuriem pieder arī šo rindu autors) ienīst "avowed".

cita lieta, kingdom come 2 - viss te ir tika fantastiski kruta aranžēts, tādas trīs stundas pusinteraktīvā starta nav izdomājuši pat square enix "sleeping dogs" laikos, kur sākumā bija pusstundu ilgs hongkongas kinobojeviks uz dzinēja; te ir kaut kāds pirmais kino harijs poters pilnā apjomā un ar visām regālijām. toties pēc tam sākas pavisam cita dzīve. sākumā ir ļoti jāpacenšas, lai nenomirtu badā, jo pārtikas nekādas nekur nav, pat mežā ogu nulle, spēle ļoti mēģina uzspiest tavu varoni uz kriminālā ceļa mantisku labumu iegūšanai, taču gribas dzīvot godīgi. uzreiz iesaku labu laifhaku - vietējā drēbnieka bišu stropi, pelēka morālā zona. viss ir sarakstīts vienkārši teicami, sajūta, ka tu dzīvo ceļojumā uz viduslaiku čehijas izmīdītājām takām, kas ved sazin kur, nepamet nekad. storītellings ir aizraujošs, literārās sastāvdaļas šeit ir ļooooti daudz, taču tas strādā aptuveni tā, ka tieši tev stāsta tikai konkrētas un nepieciešamas lietas, kuras ir nepieciešams zināt un atcerēties, kamēr taunsfolks krogā pastāvīgi pļāpā viens ar otru par dažādām tēmām - un tur arī ir daudz kā interesanta, taču spēle neuzstāj uz to, lai tu tās klausītos. Principā - dari, ko gribi. Var nepiedalīties nekādos konfliktos, un caurām dienām dienām tavernas dārzā dzert koktēļus (ir atsevišķs zars prasmju kokā!), spēlēt domino (ir iespējas uzlabot savu metamo kauliņu roku!), sarīkot kautiņus (kā noskaidrojās, beidzas policijas iecirknī) un čatot ar visādām brīnišķīgām lēdijām (te nu pats, kā proti), nedomāju, ka man no RPG kaut ko īpaši vairāk arī vajadzētu. tomēr motivācija un izaicnājumi ir arī, tāpēc - tuvākā mēneša laikā tikai kingdom come 2!

February 21st, 2025

mranarhs @ 10:17 pm: M
America is not the world. Kas gan to būtu domājis?

krii @ 06:50 pm: Diskusijas nevēlos, šis būs vienkārši brīdinājums: jebkādu simpātiju paušana Trampam vai Maskam mana žurnāla ierakstu komentāros turpmāk nozīmēs banu.

Powered by Sviesta Ciba