te

peacemaker @ 11:35 pm: man patiešām patīk runāt ar veciem cilvēkiem. stāstiem par cukura līmeņa mērījumiem un dārgajām zālēm ir rituāla piegarša, bet atmiņu stāstījumi vienkārši rullē. es būšu neciešams sirmgalvis. vēl jo vairāk tāpēc, ka mani stāsti allaž satur vismaz pārdesmit procentus tīrāko izdomu.

te vēl bija jābūt garākai atcerei par vectēva stāstiem, bet w/e.