te

peacemaker @ 11:45 am: Patiesībā tā nometne būtu bijusi krietni krutāka, ja džemošana notiktu biežāk, visi pārējie dalībnieki nebūtu vai nu 5 gadus jaunāki vai 30 gadus vecāki par mani un grāmatu čupu neveidotu "daoisms 90 minūtēs", "tolteku atziņas par attiecībām" n shit. Nespēju un negribu būt pastāvīgi appīpējies, rakstīt varu tikai pilnīgā vienatnē vai pofigistisku svešinieku barā (šeit mēģināju, bet izdzirdējis netālus pusčukstus: "Ā, tātad viņš ir dzejnieks," atmetu tam ar roku), bet sēdēt un vērot ugunskuru pēc 7 stundām tomēr apnika. I just couldn't get into the groove, kā saka, tāpēc aizbraucu ātrāk kā biju plānojis.

Tiesa, ja pat Andrejsalas hipiji ar apbrīnu sajūsminās par maniem matiem, lūdz iespēju tos aptaustīt, un (pirms bijām iepazinušies nedaudz tuvāk un atcerējušies viens otra vārdus) dēvē par "to ekscentriķi", acīmredzot vaina drīzāk meklējama manī. Tomēr savādi, jo manā uzvedībā nekā īpaši neparasta nebija.

Tomēr viņu vidū bija vairāki patiešām fantastiski muzikāli cilvēki, un vērot viņu džemošanu pie ugunskura bija sasodīta bauda. Mēģināju pievienoties, bet sapratu, ka tikai traucēju kopskaņai, tāpēc pieteicos par operatoru. Tobrīd gan joprojām biju high as fuck, tāpēc ļoti šaubos, vai uzfilmētais materiāls būs demonstrējams arī citiem.