12:21 am: Laikam sapratu
Ok, dažas (t.i., daudzas) reizes pārlasīju uzrakstīto, šo to noņēmu (visai daudz), šo to pieliku (aptuveni tikpat daudz), šo to palaboju (grēdām), šo to pateicu savādāk (nedaudz mazāk) un varu drošu sirdi un mierīgu balsi teikt, ka tas ir labākais, ko jebkad esmu uzrakstījis. Vismaz vairākus pakāpienus pāri visam. Bija vērts vakar sēdēt nomodā līdz diviem vai trijiem naktī, lai atkal un atkal pārlasītu un palabotu uzrakstīto, kas mani beigās uzvilka tiktāl, ka labas desmit minūtes vajadzēja noklaiņoju pa dzīvokli (maršrutā pusistaba-koridoris-istaba-koridoris-virtuve-koridoris-pusistaba), paklusām lamājoties un burzot uzrakstīto, lai nomierinātos. Es gan joprojām īsti nesaprotu, kas tas ir (ārpus fakta, ka stāsts (?) pieder Stilltaunas hronikām - tiesa, vēl pirms Stilltaunas izveidošanas), tomēr skaidrs, ka tas ir sasodīti kewls. Un tikpat skaidrs arī tas, ka tam būs krietni neviennozīmīgāka reakcija no apkārtējo puses: par saraustītību, par loģikas trūkumu, par "pseidointelektualitāti" un citiem nāves grēkiem. Atbilde, protams, slēpjas mūzikā, kuru klausījos. Psihodēlijā. Ramases. Spiritualized. Pink Floyd. Galaxie 500. Gong. Bet šoreiz man tas ir absolūti vienaldzīgi - šķiet, tā ir pirmoreiz - jo ticība uzrakstītajam ir nesatricināma.
Current Music: Ramases - Quasar One
10:00 pm:
Viens no galvenajiem plusiem visai žurnālistikas padarīšanai nenoliedzami ir iespēja tikties un runāt ar gudriem/interesantiem cilvēkiem. Un tieši to es rīt darīšu. Kad beidzot biju atbraucis mājās un uzlicis vārīties vareņikus (ar "lauku biezpiena" pildījumu, nevertheless), iezvanījās telefons. Tas bija Rūsiņš Freivalds, ar kuru sarunājām rīt tikties, lai pļāpātu par datortehnikas vēsturi/nākotni. Patiesībā sarunai laikam gan būs minimāls sakars ar pašu rakstu, tomēr tādu iespēju laist garām nevēlos. Come on, Rūsiņš Freivalds. Viennozīmīgi viens no Latvijas gudrākajiem cilvēkiem, kurš pašlaik (ja informatori neviļ) strādā pie kvantu datoru koncepcijas. Pie tam izklausījās, ka viņš alkst runāt par savu stuff'u. Un, boy, do I want to listen. Tāds haips pirms intervijas vēl nav bijis. Uztraukums, nervu spriedze - jā, bet tik izteikta vēlme uzklausīt otra sakāmo - nē. Tā droši vien nebūtu laba lieta, ja tēma būtu kutelīga, taču tagad mans uzdevums ir uzzināt pēc iespējas vairāk, so, viss ir labākajā kārtībā.
Patiesībā tas nedaudz atgādina vienu topiku iekš Something Awful, kurā kādam džekam bija iespēja "dzīvajā" uzdot pāris jautājumus Stīvenam Hokingam un viņš prasīja goon'iem padomu. Varbūt būs jāizmanto turienes ieteikumi un jāpainteresējas, kādas markas ledusskapis viņam ir un jāuzdod teh loģikas paradokss, skatoties, vai viņš neuzsprāgs.
Nerd hype FTW!