Atmiņas par rītdienu -

03:47 pm: Stulbākais, ka tā ir visu laiku. Ikreiz pēc līdzīgām situācijām pāris dienas piebremzēju, bet tad atkal prātā iešaujas neatliekama doma, un atsāku traukties cauri pilsētai ar nodurtu galvu, aktīvi žestikulējot un zem deguna murminot kaut ko, kas no malas droši vien izklausās pēc buramvārdiem. Un pēc laika saņemu ziņu draugos, ka kāds ir apvainojies, jo esmu viņam aizšāvies garām, pat neapsveicinoties. Ej nu pēc tam iestāsti, ka ar patiesu prieku un interesi būtu pļāpājis kaut līdz rītausmai, ja vien būtu viņu pamanījis un izrāvies no sava thought loop. Par laimi, vismaz tuvākie draugi mani pazīst pietiekami labi.

Jā, un pie viena atvainojos, ja kādreiz neesmu pamanījis kādu no pazīstamajiem cibiņiem. Es jūs visus mīlu un labprāt pārgulētu ar visiem kopā vai katru atsevišķi. U.t.t.

10 domas - pievienot domu

Comments

From:	spiritualized
Date:	July 30th, 2008 - 04:18 pm

(Link)

No malas tas izskatās kā autisms.

(Reply to this) (Thread)

From:	peacemaker
Date:	July 30th, 2008 - 04:58 pm

(Link)

so does ur mom

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	spiritualized
Date:	July 30th, 2008 - 05:01 pm

(Link)

fuck you

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	peacemaker
Date:	July 30th, 2008 - 05:03 pm

(Link)

high five!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	spiritualized
Date:	July 30th, 2008 - 05:52 pm

(Link)

Have five in your ass

(Reply to this) (Parent)

From:	gamemaster
Date:	July 30th, 2008 - 04:36 pm

(Link)

Nekad neesmu sapratis cilvēku apvainošanos, par to, ka viņi netiek uz ielas pasviecināti. Like, ja tu dodies savās darīšanās, nafig tev būtu jāapstājas un pus stundu jāpļāpā par neko ar kaut kādu random purnu, kuram neaiziet, ka, ja jau tu gadu neesi ar viņu kontaktējies, tam iespējams ir kāds pamats, proti, tu negribi to idiņu redzēt.
Bet nē - vairumā gadījumu tās sarunas beidzas pēc vienas formulas:

- Čau! Sen neredzēts!
- Čau! Jā, tu arī! Kaut kā nav sanācis... **neveikls smaidiņš**
- Kā iet?
- Labi, un tev?
- Jā, vroģe, tā neko.
- Klau, es tagad nevaru filozofēt par esamības jēgu - moš' vēlāk sazvanāmies un iedzeram kādu alu?
- Davaj!
- Davaj!!!

Un, protams, nekāda zvana nav, seko gadu ilga pauze, pēc kuras atkārtojas tas pats scenārijs. Cilvēki ir paredzami un ar kaitinošu tieksmi apvainoties par niekiem. So fuck 'em! Cheers!

(Reply to this) (Thread)

From:	aspirins
Date:	July 30th, 2008 - 04:40 pm

(Link)

vot, šitas labs :D
tieši tā tas notiek

(Reply to this) (Parent)

From:	spiritualized
Date:	July 30th, 2008 - 04:52 pm

(Link)

Pēc shēmas sanāk, ka tu tomēr sasveicinies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	gamemaster
Date:	July 30th, 2008 - 04:59 pm

(Link)

Runā, ka uz svešu sveicienu neatbildēt neesot pieklājīgi. So neizvairos.
Pats gan nekad nevienu īpaši necenšos uz ielas sveicināt un izklaidēt ar savu bazaru.

(Reply to this) (Parent)

From:	peacemaker
Date:	July 30th, 2008 - 05:03 pm

(Link)

Reiz es beigu piedāvājumu uztvēru nopietni. Pietika ar pāris nedēļām, lai sarunātu abiem pieņemamu laiku. Tad nu es vakarā gaidu kaut kur centrā, līdz vairs nevaru izturēt un zvanu tam čuvakam. "O, čau, zini, es esmu Siguldā! Moš sarunājam uz kādu citu reizi?"

(Reply to this) (Parent)