te

12:48 am: Biju izgājis uz lauka, lai beidzot kārtīgi apskatītu zvaigžņotās debesis. Iedams ārā, gandrīz uzkāpu ezim, kurš tobrīd savās gaitās tipināja garām durvīm. Tumsā to vispirms noturēju par druknu žurku, bet tad ezis apjuka un, brīdī pašaudījies šurpu-turpu, sastinga. Žurkas tā nekad nedara, tāpēc ieskatījos ciešāk un saskatīju adataino muguru. Gāju projām, lai lieki viņu nesatrauktu.

Bērnībā gan regulāri stiepu uz mājām mežā vai tā malā atrastus ežus. Novilku kreklu vai džemperi, apliku to apkārt, lai adatas nedurtos rokās (nedaudz dūrās vienalga) un skrēju uz mājām. Vecāki tā kā mēģināja paskaidrot, ka ežiem labāk ir mežā, bet es biju tā iededzies priekā par personīgo ežu fermu, ka, īsti nesagaidījis viņu stāsta beigas, sāku taujāt par piemērotu māju un ēdienu jaunajam mīlulim. Drauga mājās eži itin regulāri nāca mieloties ar pienu, un es to izjutu kā pamatīgu netaisnību. Turklāt tajā vecumā mani profesionālie plāni gan mainījās teju ik nedēļas, taču allaž tā vai citādi bija saistīti ar dzīvās radības izpēti. No tiem atrunāja tikai brālis, kādu vakaru ienākdams vannasistabā, kur tobrīd mazgājos, lai uzsāktu vīrišķīgu sarunu par entomologu mazajām algām.

Lai vai kā, trešajā eža atstiepšanas reizē izdevās vecākus pierunāt izmēģināt manu plānu. Sagādājām kartona kasti, nolikām tajā kārtējo guvumu, bet viņam blakus - bļodiņu ar pienu. Pats ar mammu devos ogot. Kad atgriezāmies, eža vairs nebija. Mājās palikušie brālis ar tēvu apgalvoja, ka neko nav redzējuši un sacīja, ka eži prot ātri bēgt, ja uznāk skrienamais. Kopš tās reizes ogošanu ienīdu vēl vairāk kā līdz tam. Īpašas iespējas izvairīties gan nebija - kaut arī ogojot regulāri aizsapņojos, šo to vienalga salasīju, un tolaik ogas nozīmēja mūždien trūkstošo naudu.

Patiesībā gan gribēju pastāstīt par tripošanu zem zvaigznēm un Mēness, taču to sajūtu tā kā tā visi droši vien pazīst. Viena no tām reizēm, kad LSD ir lieks.