01:30 am:
Un vēl atcerējos, kā, šķiet, deviņu gadu vecumā kādā vasaras dienā gāju pie drauga, bet pa ceļam nez kāpēc sāku prātot par atmiņu. Sapratis, ka pat no pāris gadu senas pagātnes tajā palikušas vien atsevišķas miglainas ainas un tēli, sajutu, kā mani pārņem bērnišķīgi visaptverošas bailes. Ja nu tā būs arī turpmāk, iedomājos, un ķermenim pārskrēja šermuļi. Ja nu pēc pāris gadiem vairs neatcerēšos tik brīnišķīgo tovasaru? Nē, sev teicu, tas nenotiks. Esmu taču gudrāks kā agrāk, un spēšu atcerēties ikvienu brīdī - arī tieši šo!
To atceros, daudzus citus nē.
Comments
es sēdēju rabarberos, skatījos uz sienāzi, saule uz deguna, kad nolēmu, ka ir brīži, kurus pārāk briesmīgi aizmirst. bet sliktākajā gadījumā aizmirst precīzu mirkļa pildījumu, sajūtas jau kaut kur iekodējas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}