te

peacemaker @ 09:48 pm: My body is a cage
Radošās vētras brīdī ieskatījos spogulī un tā kā satrūkos, jo acumirklī nespēju sevi sasaistīt ar tajā redzamo ķermeni. Kāds tam džekam ar garajiem, izspūrušajiem matiem, neskūto ģīmi un saskrāpētajām brillēm sakars ar mani? Sajutos kā citplanētietis, kuru nez kāda uzdevuma pildīšanai (ceru, ka rakstīšanai) ielikuši pirmā atrastā cilvēka ķermenī.

Tā arī bija pirmā reize nez cik ilgā laikā, kad vispār iedomājos par savu fizisko veidolu. Parasti par to atceros tikai kādu tīri utilitāru vajadzību sakarā - nu, tur uznāk izsalkums vai sagribas nolaist sēklu, vai kaut kas tamlīdzīgs. Pārējā laikā esmu pārāk aizņemts ar klejošanu savā prātā.

Iespējams, vajadzētu kaut ko darīt lietas labā, bet man nav ne mazākās nojausmas, kā savienot garu ar ķermeni. Par to grāmatās neraksta.

Turklāt mani pārņēmusi jauna iecere, kuras realizēšanai vajadzēs vismaz pusgadu.