te

peacemaker @ 06:05 pm: Rokas notraipītas ar tinti. Sēdēju uz balkona, pusstundu trenējos aprakstos, kas man ir viena no vājākajām vietām. Izrādījās krietni interesantāka nodarbe, kā biju baidījies. Pieķēru sevi pastāvīgi personificējam it visu - pat fakinas naftas cisternas. Tīri vizuālas ainas mani nekad nav interesējušas. Un pilsētas klusā daba, kā izrādās, interesē vispār tikai saistībā ar cilvēku darbības pazīmēm. Ar dzīvniekiem ir citādi - tie ir interesanti paši par sevi.

Bet, jā, aprakstīšana tomēr ir saistoša nodarbe. Būs jāizdomā vingrinājumi arī visam pārējam: spraiga sižeta vīšanai, dabiskākiem emocionālā stāvokļa aprakstiem, īsai un precīzai varoņu raksturošanai u.t.t. Vajadzētu katru dienu kaut vai pusstundu-stundu pamīšus ar to visu nodarboties. Papildus reālajai rakstīšanai, protams. Un dzīvošanai. Protams.