![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Un tur jau Viņš arī nāk. Koka mētelīti uzvilcis, pa zvaigznei katrā rokā paņēmis. Nāk mantas mīt, žēlastību lūgt. Spīd tā, ka pat Saule mākoņiem aizklājas - acis žilbst.
Liels vīrs viens pats mežā stāv. Cirvi rokās paņēmis, kokā iesitis, tagad sulu dzer. Lepns, degošām acīm. Uzvarētājs taču, mežu jau sarkanu nokrāsojis.
Bet rokas vienalga salst. Un ārā savādi vēji pūš...