te

peacemaker @ 01:46 am: Redzēju kādu zēnu pustumsā klīstam pa pilsētas ielām, meklējot sev māju. Laiku pa laikam viņš piegāja te pie vienām durvīm, te otrām, bet tām viņš allaž izrādījās par garu, par tievu, par šķību vai vienkārši nepareizu. Un viņš gāja tālāk.

Bet pār pilsētu kā smacējošs apmetnis pamazām sedzās nakts. Un drīz vien vairs nebija nekā. Sēdēju uz palodzes, skatījos tumsā, līdz sāka sāpēt acis. Nekā.

Un tad, ielas pašā galā, pie pamestajām, dzīvei nederīgajām ēkām, tur, starp vīna izgarojumiem un nevienam nevajadzīgam grabažu kaudzēm - tur iedegās gaisma.