te

peacemaker @ 10:22 am: Ja viss būs saskaņā ar plānu, aptuveni mēnesi sanāks nodzīvot tikpat kā bez datora un mūzikas. Būs vairāk laika lasīt latviešu tautas dzīvesziņas rokasgrāmatu un priecāties par zooloģiskajiem (lai arī patosa pilnajiem) aprakstiem.

"Cilvēkam sasniedzot pilnbrieda vecumu (15-18 gadi), sākas otrās puses meklēšanas laiks, kas emocionālā piesātinājuma pārdzīvojumu ziņā ir pats skaistākais mūžā. Tas ir laiks, kad jaunās dvēseles uzziedējušas un meklē, ar ko dalīties savā jaunības sakistumā,spēkā un vienreizībā. Tas ir laiks, kas dažiem ilgst pāris, citam piecus līdz desmit gadus. Visbeidzot, tas ir laiks, kas visvairāk pēdu atstājis visās cilvēka garīgās darbības izpausmēs: mūzikā, dzejā, prozā, gleznās, skulptūrās un citur. (..)

Lūkošanās parasti notiek pavasarī un vasarā. Šai laikā meitas precību gados cenšas rotāties, izcelt labās īpašības, rādīt savu čaklumu darbos. Aktīvā loma pieder puisim, pasīvā - meitai. (..) Puisim, kurš nodomājis tai gadā apņemt sievu, jau pavasarī jāsāk domāt par lūkošanos. Viņš savu nodomu paziņo visai apkārtnei ar taures vai raga pūšanu pieguļas naktīs."

Ar zīriņiem ir līdzīgi. Pat ja "mūsdienu feminizētajā sabiedrībā" ((c) gnidrologs) lomu sadalījums nereti mainās. Es par to patiesībā esmu ļoti pateicīgs - paliek vairāk laika taures pūšanai. Ah, well, kamēr vien nodarbosimies ar mākslu - radīsim "no nekā" (t.i., no mīlestības/radošās enerģijas, kas ir pietiekami visaptveroša, lai tiktu uzverta kā "nekas") arī ārpus pārošanās - savu dievišķumu saglabāsim.

Bet nu jāiet uz lauka. Vakar pēcpusdienā, kad vienubrīd pacēlu acis no vagas, lai iztaisnotu muguru, garām paskrēja suns. Uz brīdi saskatījāmies, un es sajutos tūkstoš gadu vecs - es ar kapli lauka galā - ēna krīt pļavā - blakus suns - tālumā mežs. Tad viņš aizlumpačoja tālāk, bet es atkal noliecu muguru pasaules kārtības priekšā.