te

04:56 pm: soczinātnes un lasīšana
Pēc universitātes beigšanas soczinātniskus tekstus esmu pasācis lasīt vairāk un uzmanīgāk. Paša interese tomēr lielāks dzinulis iedziļināties kā skolas uzdevums. Turklāt mazāk stresa un atvērtāks prāts, nemēģinot gan klucīšus, gan trīsstūrus sadzīt apaļajā caurumā. Var gan trūkt konteksta un sistematiskuma, novedot pie zināšanu sagrabstītības, bet arī tā man nešķiet vērā ņemama problēma. Konteksts parasti +/- tiek dots ievadā (un manā gadījumā - ekonomikas/socioloģijas studijās un iepriekš lasītajā stuffā), un šajos tekstos uzsvars tomēr ir uz skaidrojumu, ne falsificējamu zināšanu attīstību*. Lielāko problēmu, manuprāt, rada paviršības palielinātā iespējamību, visu skatoties no savas kastītes. Tāpēc labi, ka ir iespējas to izrunāt ar cilvēku(-iem), kuriem arī ir svarīga pasaules izzināšana.

Vēl viena problēma ir saistīta ar lasīšanas modeļa maiņu. Esmu uzaudzis stāstu ielenkumā, un tiešā veidā sacīts viedoklis - mācīšanas mēģinājums - rada automātisku pretestību. Ne vēlmi iebilst un diskusijas ceļā nonākt pie "patiesības", bet vienkārši nostāties "pret" pozīcijā, lai cik arī tuva vai tāla tā būtu man. Jāmācās lasīt. Un tā ir viena no galvenajā lietām, ko daru pēdējos mēnešos. Mācos lasīt dažādos veidos, lai gūtu vairāk. Stāstos ar vienu smadzeņu daļu analizēju sižeta struktūru, tēlu uzbūvi & attīstību u.t.t., ar otru - pats savu reakciju un kas tieši to izraisījis, ar trešo - laižu stāsta pasaules gaismu cauri savas pasaules kastītei. Ne prāts, ne sirds vairs nav apmierināta ar vienkāršu "baudīšanu"/atdošanos autoram. Varavīksnes izskaidrošana - un saprašana - man tikai palielina baudījumu no tās vērošanas. Es gribu saprast.

Šobrīd priekšvēlēšanu politiskajās noskaņās paralēli lasu Ļeņinu un Vēberu. Viens ir tīrais viedoklis (+ cita viedokļa skaidrojums), otrs - vēsturiskās pieredzes analīzes mēģinājums. Un abi ir jālasa atšķirīgi, un, protams, atšķirīgi no stāstiem, lai no tā būtu kāda jēga. Joprojām mēģinu uztaustīt labāko pieeju. Viena rezultējas purva bridēja sajūtā, otra - 90% garāmpalaišanas sajūtā. Ja es lasītu skolas vajadzibām, lasot, lai uzzinātu viņu domas par vienu vai otru jautājumu, viss būtu ļoti jauki un vienkārši. Bet intelektuāļu "Lieliskajā pieciniekā" es negribu piedalīties. Es gribu saprast, bļe.

=====
* Tā kā sociālajās zinātnēs falsificējamība defoltā nav iespējama (vienīgais eksperiments ir vēsture un tas nav atkārtojams), bieži rodas - arī man - jautājums par skaidrojumu/viedokļu uzkrāšanas jēgu. Taču pagaidām dzīvojot noteikta veida sabiedrībā ir noderīgi - nemaz nerunājot, ka interesanti - zināt viedokļus, kas to ietekmē(ja), iespējamos attīstības scenārijus un gūt padziļinātāku izpratni par procesiem tās iekšienē ar atšķirīgu viedokļu starpniecību. Gandrīz katrs lasītais šāda veida teksts rada "mm, nebiju par to iedomājies" sajūtu, kas ļauj uz pasauli paskatīties vēl mazliet citādi. Cīņa ar sevi pret viena veida skatījuma pieņemšanu (līdz ar to, manuprāt, attīstības apstāšanos) ar laiku kļūst aizvien asāka, un dažādu iespaidu uztveršana ir labākais mēslojums attīstības pusē. Pat ja cīņa ir bezjēdzīga, padošanās man (pagaidām) nepiedur.