Publicēta: 13:04 11.10.2006.
Londona, 11.okt., LETA. Britu zinātnieki noskaidrojuši, kā izvairīties no maizītes krišanas ar sviestu uz leju - vienmērīgi izklājot sviestu uz maizes šķēles.
BBC televīzijas šova "Mythbusters" ("Mītu sagrāvēji") zinātnieki atklājuši, ka, ātri smērējot maizi un stingri spiežot nazi, mainās maizes šķēles virsma.
Rezultātā uz maizes rikas virsmas izveidojas bedrīte, kas ietekmē maizītes krišanu.
Zinātnieki pārbaudījuši, ka pēc šādas maizītes apsmērēšanas šķēle ar sviestu uz leju piezemējās 29 gadījumos no 50.
"Tāpat kā lapa, krītot no koka, tā vienmēr piezemēsies ar izliektajām malām augšā," norādīja raidījuma vadītāji.
===================================
Un man šķita, ka tas ir tāpēc, ka ar sviestu apziestā puse ir smagāka...
Un kopš kura laika "Mythbusters" ir zinātne?
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
Well, rokmūzika nav diez ko plašs jēdziens: viss tas, ko es klausos un ko nepieskaitu folkam/blūzam/džezam, ir roks. Pārējais - sūds.
|
Well, "Mythbusters" ir vairāk inženieri ne zinātnieki. Taču viņi pēta problēmas izmantojot zinātniskas metodes, pie tam gan teorētiski (vispirms), gan pēc tam eksperimentāli, viņi analizē iegūtos datus un izdara secinājumus. Manuprāt diezgan droši var apgalvot, ka viņu raidījums ir zinātnisks. Ne akadēmisks, bet vienkārši zinātnisks.
IMO cilvēki pārāk hiperbolizē zinātnes jēdzienu, uztverot to gandrīz kā maģiju, kaut ko šausmīgi nopietnu un neaizsniedzamu. Kaut ko akadēmisku utt..
IMO cilvēki pārāk hiperbolizē zinātnes jēdzienu, uztverot to gandrīz kā maģiju, kaut ko šausmīgi nopietnu un neaizsniedzamu. Kaut ko akadēmisku utt..
(Reply to this) (Thread)
|
Jā, to var dēvēt par eksperimentālo zinātni. Ja vien viņi pievērstos arī par statistisko varbūtību dēvētajam brīnumam un nepaziņotu vienprātīgu rezultātu.
Jo sevišķi tāpēc, ka šis viņu iegūtais rezultāts, imo, ir aplams. Es gan neesmu pētījis īsti zinātnisku literatūru, taču šaubos, vai "sviestmaizes efektam" ir jebkāds cits izskaidrojums kā masas centra pārvietošanās augšup - t.i., uz apziestās puses... pusi. Sviestmaizei krītot, tā pārvietojas, lai masas centrs būtu tuvāk to pievelkošā spēka avotam - zemei (ok, planētas masas centram, ja gribam būt precīzi). Not exactly rocket science.
Pie tam arī izskaidrojums nekam neder. Protams, radot virsmas centrā iedobi, arī masas centrs pārvietosies uz leju un tā kritīs ar izliektajām malām uz augšu. Taču sviestmaize krīt otrādi, ibio - ja vien tu nesmērē to no apakšas, izliecot malas uz leju. Pie tam šī "izliekuma" ietekme ir nesalīdzināmi vājāka kā uzziestās sviesta masas ietekme - par to var pārliecinoties, uzsmērējot lielāku sviesta devu.
Also, MASAS CENTRS!
(es gan patiesībā diezgan bieži un ar interesi skatos Mythbusters)
Jo sevišķi tāpēc, ka šis viņu iegūtais rezultāts, imo, ir aplams. Es gan neesmu pētījis īsti zinātnisku literatūru, taču šaubos, vai "sviestmaizes efektam" ir jebkāds cits izskaidrojums kā masas centra pārvietošanās augšup - t.i., uz apziestās puses... pusi. Sviestmaizei krītot, tā pārvietojas, lai masas centrs būtu tuvāk to pievelkošā spēka avotam - zemei (ok, planētas masas centram, ja gribam būt precīzi). Not exactly rocket science.
Pie tam arī izskaidrojums nekam neder. Protams, radot virsmas centrā iedobi, arī masas centrs pārvietosies uz leju un tā kritīs ar izliektajām malām uz augšu. Taču sviestmaize krīt otrādi, ibio - ja vien tu nesmērē to no apakšas, izliecot malas uz leju. Pie tam šī "izliekuma" ietekme ir nesalīdzināmi vājāka kā uzziestās sviesta masas ietekme - par to var pārliecinoties, uzsmērējot lielāku sviesta devu.
Also, MASAS CENTRS!
(es gan patiesībā diezgan bieži un ar interesi skatos Mythbusters)
Pētot krišanas parādības nevajag aizmirst arī par gaisa pretestību un pētāmā objekta aerodinamiskās īpašības (sevišķi gadījumā ar lapu).
Just for fun:
Intereses pēc pagūglēju - sviests ir apmēram divreiz blīvāks par maizi.
Just for fun:
Intereses pēc pagūglēju - sviests ir apmēram divreiz blīvāks par maizi.
(Reply to this) (Parent)