Sadzīvi gads svešatne neko daudz nav ietekmējis. Tomēr dažās ziņās esmu aizgājis no Latvijas paradumiem, savukārt citās - aiznostaļģējies pagātnē. Tā, ja vien ir iespēja, valkāju rūtainus garroku flaneļa kreklus - lielākoties tēvam nederējušos. Vispār esmu pastiprināti sācis pārņemt viņa paradumus - arī tos, kas vienmēr krituši uz nerviem. Saraustīto stāstīšanu attālu paziņu kompānijā, ar izstieptu pirkstu arot gaisu. Aktīvu matu atglaušanu stresa situācijas (par laimi, tikai vienreiz). Elkoņa atbalstīšanu pusdienu galda vidū. Kaut varbūt tikai tagad to visu pamanu... :
Toties tagad esmu gandrīz attiecies no parastās maizes, tā vietā patērējot visādus plāceņus ar humusu. Esmu iemācījies katru rītu veltīt +/- stundu rakstīšanai, vajadzības gadījumā ceļoties bezdievīgi agrā stundā. Diemžēl arī vairs neklaiņoju apkārt tik daudz kā savulaik. Toties mazāk ievelkos savā čaulā. Varu apskaut paziņas vai uzklapēt pa plecu, ja izskatās, ka tas nāktu par labu. Taču izmuldos/aizvāros biežāk kā vajadzētu.
Maināmies. Dzīvojam.
Toties tagad esmu gandrīz attiecies no parastās maizes, tā vietā patērējot visādus plāceņus ar humusu. Esmu iemācījies katru rītu veltīt +/- stundu rakstīšanai, vajadzības gadījumā ceļoties bezdievīgi agrā stundā. Diemžēl arī vairs neklaiņoju apkārt tik daudz kā savulaik. Toties mazāk ievelkos savā čaulā. Varu apskaut paziņas vai uzklapēt pa plecu, ja izskatās, ka tas nāktu par labu. Taču izmuldos/aizvāros biežāk kā vajadzētu.
Maināmies. Dzīvojam.
Comments
|
tai brīdī jau ir gan :)
(Reply to this) (Parent)
|
man augstskolas skolotājs stāstīja, ka divdesmit gados vinš aktīvi mēģinājis nelīdzināties tēvam, bet tad ar katru gadu kļuvis aizvien līdzīgāks un līdzīgāks...
Vai, piemēram, atbrauc mana tēva brālis no Austrālijas, un vini nav tikušies kopš mana tēva jaunības, un viņiem ir tik liela gadu starpība, ka viņi pat nav lāgā kontaktējušies tais laikos - un, kādas šausmas - pilnīgi, pilnīgi vienādas kustības! Kā atmet ar roku, kādas intonācijas balsij!
(Reply to this) (Parent)