te

peacemaker @ 09:06 pm: Intervija ar Jāni Einfeldu bija līdz šim smagākā, ko nācies veidot. It kā kontakts iznāca tīri labs - jo sevišķi pēc tam, kad izrādījās, ka jams ir diezgan tipisks nerds - geimo, klausās progroku (tas gan no teksta ir pazudis - bet jams kasetēs savulaik rakstīja King Crimson) un lasa par 2.Pasaules karu. Bet, kā viegli redzēt, viņa atbildes no tā īpaši neuzlabojās. Pie tam pat tie īsie teikumi, ko viņš pateica, lielākoties tika izstiepti diezgan gari, ar vairākām pauzēm pa vidu. Sākumā droši vien tā dēļ vairākas reizes pārtraucu viņu, jo tāda runas maniere ir absolūti pretēja manai dienvidnieciskajai vervelēšanai trīskārt augstākā tempā kā pienāktos. Apvienojumā ar random smiekliem nevietā n stuff, jutos visai neomulīgi. Pie tam beigās izrādījās, ka diktofonam aptuveni pusē beidzās baterijas un nācās iztikt ar to, kas nu tur bija palicis. Kas gan arī bija labākā daļa, jo uz visiem iepriekš sagatavotajiem jautājumiem tika atbildēts divos vārdos. Tad nu muldējām par krievu valodas labskanīgumu, Kimu Čen-Iru un Hitleru u.t.t.

Defining moment gan ir izņemts no teksta. Tas bija pašās beigās - pajautāju, vai viņš atkal pievērstos rakstīšanai, ja sāktu dzīvi no sākuma. Tā bija gandrīz vienīgā atbilde, kas izskanēja momentā: "Nē! Nekādā gadījumā! Tās ir mocības. Bet tagad vairs nevaru savādāk." Par to, ka viņš ir uzstādīta diagnoze: šizofrēniķis, uzzināju tikai pēc intervijas.


Kam dodat vēl neizdotos darbus novērtēt?
(pauze) Nevienam nedodu. Neviens neparakstās. (ilga pauze) Katram pašam savas problēmas. (pauze) Ir jau grūti: tikko uzrakstīts gabals. Ir jau tādi paziņas, kam var pa telefonu lasīt. Un ja tas gabals ilgst vairāk kā stundu, zūd tā sajūta, sāk aizsapņoties. (pauze)

(Nepacietīgi) Sākums pa to laiku aizmirstas.
Jā, jā.

Mēģināt arī pats sev skaļi lasīt priekšā uzrakstīto?
Jā, vienā Neļaudīs iekļautajā darbā es mēģināju fonētisko pieeju. (Meklē grāmatu. Nav. Es iedodu. Lēnām šķirsta grāmatu.) Vai, es brilles nepaņēmu. (pauze) Tas bija sākumā. (ilga pauze) Kur māsiņa izdūra ausis. Tur ir vienā vietā. Tur es mēģināju latīniski, sajaukt ar kaut kādiem tādiem latviešu vārdiem, piekārtot leišu — to valodu gan es nezinu… (ļoti ilga pauze)

(Nevaru izturēt) Skanējumu piekārtot?
Jā, skanējumu. (pauze) Tad sapratu, ka tā dīvaini tas skan. Un ja no malas cilvēks klausītos, nodomātu, ka tas nav latviski, bet nezin kādā valodā. (pasmaida)

-------

Anyway, saruna nemainīja manas domas, ka viņš ir vienīgais vērā ņemamais letiņu rakstnieks. So there.