te

peacemaker @ 09:50 pm: Yet Another Crappy Generic "What I did on X-mas" Entry
Biju mājās. Spēlēju Kosmičeskije Reindžeri 2 (kuru beidzot dabūju Bērnu Pasaulē). Neiedomājami adiktīva izklaide. Šo to uzrakstīju - gandrīz visam ir vieta atkritumu urnā. Šo to palasīju: pirmkārt Ričardu Brotiganu - hipiju un bītņiku paaudzes kulta rakstnieku. Patiesībā tā bija pirmā postmodernās literatūras grāmata, kuru jebkad esmu pircis. Kā papildus pārsteigums lai kalpo fakts, ka tā bija pirmā dzejas (tiesa, tikai daļēji - lielāko daļu grāmatas aizņēma divi romāni) grāmata, ko es jebkad esmu pircis. "Ribalka v Amerike" (jā, pats par sevi saprotams, ka iegādāta tika grāmatas krievu versija) bija perfekts piemērs tam, kāpēc man ir izstrādājusies nepatika pret po-mo literatūru. Romāns bez sižeta, bez tēliem, saraustītā valodā (kas, jāatzīst, bija augstā līmenī) ik pēc brītiņa lika žāvāties. Ar pūlēm novilcis līdz galam, izlēmu tomēr lasīt arī otru grāmatā ievietoto gabalu ("Geņeral Konfederaciji iz Big-Sura") un, man par milzīgu pārsteigumu, tas bija izcils. Patiešām izcils un drošs pretendents godpilnajam titulam "Labākā grāmata, ko izlasīju 2005. gadā" līdzās Saimaka stāstu krājumam un Bredberija stāstiem, kurus gan neatceros, kad tieši lasīju - bet gan jau arī 2005. gadā kādu grāmatiņu izņēmu cauri. Paralēli šķirstīju un mazās devās iemēģināju arī viņa dzeju, kas, kā jau stilīgam džekam pienākās, bija bez pieturzīmēm, atskaņām vai ritma. Tomēr, dīvainā kārtā, lielākā daļa patika. Go figure.

Pēc tam n-to reizi pārlasīju savulaik iecienītās "bērnu grāmatas" - Oza zemes kvadroloģiju, Džanni Rodāri pasakas (Sīpoliņš, Dželsomīno melu zemē, pasakas par luksoforiem, kas rāda zilo krāsu u.t.t.). Bija fun.

Aber šodien izmēģināju "Around the World in 80 Days", cerībā beidzot izbaudīt labu kvestu. Te tev nu bija. Pārvietošanās ar WASD pati par sevi nebūtu nekas traģisks, ja vien nebūtu tizlā kamera, kas pastāvīgi bija pašam jāgroza, pilnīgs "griezties ap savu asi" pogas iztrūkums (tas bija jādara ar peli). Bet arī tas būtu paciešams, ja spēle ir laba. Bet Žils Verns apgrieztos savā kapā, ieraudzījis neglābjami amatieriski uzrakstītos dialogus ("Do you know anything about a man named Youssuf?" "Oh, you're one of us! Way cool dude!" - atgādināšu, ka darbība notiek pirms 100 gadiem un minētais dialogs notika Kairā), kas piedevām nav skipojami (tb, nekustīgi nākas noklausīties ikvienu pagrabā ierakstīto balsi). Un, protams, pats sižets. Frogware viennozīmīgi zina, kas ir kewl: lidojošie paklāji (šķiet, ir jāpriecājas, ka Verns ir miris), "tēvoča" dotais kvests: "Sameklē tirgotāju Jusufu", kuru dīvainā kārtā pazina jau pirmais sastaptais svešinieks (kurš bija tērpies skotu svārciņos un iedeva man obligāto kvestu: "Atrodi četrus skotus un iemāci viņiem valkāt svārciņus". Nopietni.), sakot: "Ah, merchant Youssuf! Everybody knows him." (atgādinu, ka tas notika Kairā, kur Jusufu ir vairāk kā Latgalē Toļiku). Apvienojumā ar kick-ass divpoligonālu grafiku un pāris "jautrām" action sekvencēm pārliecināja veikt uninstall pēc 2 nospēlētām stundām.

Btw, www.somethingawful.com ir parādījušies pāris raksti par gada sliktākajām spēļu recenzijām. Neviens no netgames.apollo.lv tur dīvainā kārtā nav minēts, toties ir paņirgāšanās par www.eurogamer.net recenzentu Kieron Gillen un viņa Darwinia recenziju (http://www.somethingawful.com/articles.php?a=3468). Kieron Gillen ir britu analogs game.exe snobiskajam un pseidointelektuālajam "mēs-esam-krutāki-par-jums-visiem-tāpēc-recenzijās-nerakstīsim-par-spēlēm" stila guru.