te

Recent Entries

You are viewing 20 entries, 120 into the past

December 24th, 2011

06:09 pm: par P.
P. nebija ne jaunule, ne skaistule, taču ievērības viņai netrūka. Par viņu runāja gandrīz visi; daudzi mājās pat turēja viņas portretus teju pie katras sienas. Citi gan zūdījās par tādu apmātību, taču pavisam vienaldzīgo bija maz.

Pie tiem sevi varēju skaitīt pirmos padsmit mūža gadus. Pāris reižu biju viņu redzējis, taču ikdienā biju krietni par tālu, lai veltītu P. ko vairāk par domas krikumu.

Pirmajā tuvākas iepazīšanās reizē viņa šķita cieta, auksta un krietni par vecu, lai rosinātu jebkādas mīlestības jūtas. Viedoklis mazliet mainījās, kad ar draugu starpniecību sāku iepazīt viņas interesantāko pusi. Sāku P. uztvert kā tādu karaļžurku, kas satur kopā visu mūsu dzīvesalu tīklu. Viņas spēka avots tomēr palicis nezināms. Varbūt viņa izdalīja kādas apdullinošas smaržas, varbūt tāda līdzdzīvošana bija no vecvecākiem nemanāmi mantota tradīcija, bet varbūt neviens vienkārši negribēja kļūt par zaimotāju un izstumto, atteikties no visas kompānijas, kuras pastāvēšanai vajadzēja kādu centru - un tad jau arī līdz pierašanai un patikas atrašanai ir pussolis.

Jā, tā patiešām varētu būt.

Tags:
06:00 pm: Čehijā Havels, Ziemeļkorejā - Kim Čen Irs, a pie mumsīm kaķen jau piekto dien kā pazudus. Pirs sešiem gadiem kā reiz Ziemsvētkos suns nomir, bet tāt izstās, ka viņ draudzen ar..

December 21st, 2011

09:49 pm: mjā, Rīgā & pieejams laikam reāli būšu tikai vienu dienu & vakaru - 27.decembri...

December 16th, 2011

11:21 pm: bet bļadstva vispār kaukāda: pirmos astoņus rakstīšanas gadus aktīvi mēģināju uztaisīt savu stilu, tagad tikpat aktīvi (bet daudz nesekmīgāk) mēģinu no tā atbrīvoties.

09:43 pm: par O.
Pirms pāris gadiem ietrāpījos blakusciemā N. tādās vai citādās darīšanās. Tās visas no prāta iztīrīja gājiens garām bijušā klasesbiedra O. mājai ar atmiņām par kopīgajām futbola, basketbola un pārējām, ēēē, spēlēm.

Mājas durvis bija vaļā kā vienmēr, taču paša O. tur vairs nebija. Gaitenī mani sagaidīja viņa tēvs, rokās turot izplestu, nupat izmazgātu palagu. Virs galvas stiepās veļas auklu krusti ar smagām drēbēm, nāsīs spiedās mitruma un citronu smaržas sajaukums. "O, sveicināts!" O. papus iesaucās, tomēr palagu no rokām neizlaida. Viņš bija jelgavnieks - tas man jau bērnībā iemācīja nebrīnīties par kultūru atšķirībām.

Pēc sasveicināšanās uzreiz sākās stāsts par O., kurš pēc pārcelšanās uz Rīgu majās tikpat kā nerādījās, vienīgais dēls, bet par vecākiem, šķiet, aizmirsis pavisam, nav pat atbraucis uz mammas dzimšanas dienu, kaut dzīve viņai tāpat smaga. Pludinot vārdus gaitenī, viņš, šķiet, neapzināti locīja kopā palagu kā citi tītu stāstu kodaļā.

Es stāvēju un klausījos, satraucoties par pareizajām kāju, roku un ausu kustībām. Mēģināju ar to visu piekrītoši māt, kaut paša O. versijā stāsts būtu daudz interesantāks un smieklīgāks - varbūt pat klausāms.

Beidzot O. papus nopūtās un ar strauju kustību atkal atpleta palagu, iesitot gaiteņa gaisā un manā sejā ūdens pilīšu mākoni. "Ko nu es tev par to stāstīšu," viņš teica. "Labāk ļaušu iet, tev droši vien te darīšanas. Pasveicini mammu no mums - un ienāc vēl kādreiz - pateikšu, lai O. piezvana, kad nu viņš te iegriezīsies. Par tevi mēs visi te priecājamies; lasām rakstus avīzē un lepojamies, ka pazīstam."

Es pasmaidīju, atvadījos un aizgāju, prātā atbalsojoties pēdējiem vārdiem. "Tas tāpēc, ka neviens no jums nav mani audzinājis," īstā atbilde galvā ienāca tikai šķērsielā, bet es turpināju iet, labi zinot, ka pat O. mājas gaitenī tā nespētu izmainīt viņu iedomas.

Tags:
09:33 pm: par N.
Vietējā avīzē reiz uzdūros šitādai ziņai: "Ciemā N. bez vēsts pazudusi 48 gadus vecā trīs bērnu māte N. N. ar jaunāko dēlu, četrpadsmitgadnieku N. Notikušo pamanīja kaimiņi, kurus N. mājās aizvadīja satraukums par skursteņa klusēšanu jau trešo dienu no vietas par spīti janvāra salam. Tur viņi atrada sievietes vīru un abus vecākos pāra bērnus, bet dārzā - nosalušo N. N. tēvu. Visi dzīvie bija smagā reibuma stāvoklī, un nespēja neko pateikt par N. un viņas dēla iespējamo atrašanās vietu. Tagad viņi nogādāti slimnīca. N. rajona policija cer uz vietējo iedzīvotāju palīdzību arī bez vēsts pazudušo atrašanā, kurus kaimiņi raksturo kā "nelaimīgus, bet vienmēr izpalīdzīgus" cilvēkus."

Mūsu ciemā tovakar notikumu daudzviet pieminēja pie vakariņu galda, taču drīz vien to atlika kopīgajā atmiņu lādē, sarunās izvelkot tikai N. mājas garāmbraukšanas reizēs.

Gan sieviete, gan viņas dēls joprojām tiek diezgan bieži pamanīti te vienā, te otrā vietā, taču viņiem aizvien izrādās pavisam cits vārds un cita seja.

Tags:
09:17 pm: par M.
M. ir mūsdienu Mīdass. Viņa izglītība, izolētība un cinisms visu tvērienā ietikušo pārvērš - pavisam vienkārši - mēslos. Tā nu viņš dzīvo pašgāztā vezuma vidū un reizēm pat smaida, priecājoties par dārgajām drebēm, kas pasargā no pārvērtībām.

Ja kāds no jums viņu satiek, iesaku iet vien tālāk savu ceļu: mēsliem var iziet cauri un tad nomazgāt, bet aizkavēšanās pārmaiņu var arī nepamanīt. Un tad būs sūdi vagā.

Tags:
09:16 pm: par L.
Šoreiz es neslēpšos aiz iniciāļiem un izdomājumiem: stāsts ir par Latviju. Ne Rīgu un cilvēkiem, ne mežiem un mazpilsētām, bet dzimto zemes pleķi, vienīgo, kuru esmu tuvumā iepazinis visām savām maņām.

Tuvākā iepazīšanās parasti bija vasarā. Ziemā viss apsnidzis atpūšas, bet pavasarī un rudenī zemei sanāca tikai steigšus pārskriet pāri. Toties vasarā dobēs un vagās pagāja labākā dienas puse, rušinot zemi līdz nagu aplaušanai.

Taču tā arvien ir tikai virskārta. Pat īpaši sausās un karstās vasarās agrāk vai vēlāk aizraksies pie vēsas un mitrinošas zemes, no kuras pat pirkstus negribēsi laukā celt. Celsi gan vienalga, jo ikviena vaga šķiet garāka par mūžībā, un tās kaimiņienes nekautrēsies nākamajā rītā izsmiet lēnīgumu.

Tomēr vaga nekad nebija pat ne pusē, kad darbs kļuva smagāks. Agrāko prieku par dziļumā paslepto dzīvību nomainīja niknums par virspuses cietumu, kuram katrreiz no jauna jāsitas cauri. Darbs bija vientuļš un vienmuļš, kaulos spieda vēlme piecelties un aiziet, ko beigās arī izdarīju.

Toties vasarā ir silts. Tas arī viss, ko mums patiesībā vajag: mazliet zemes, mazliet lietus, mazliet saules. Tad raksim gan dziļumā, gan tālumā. Varbūt kaut kad pat pasauli uzraksim.

Tags:

December 14th, 2011

06:55 pm: Tas (daļēji iedomāto) paziņu alfabēts laiž vēnās tādu kaifu, ka beigās būs jāliek klāt ari garumzīmes. Pēdējie pieci kladē stāv, jo datora baroklis vakar noplīsa. Toties somu atguvu. Bet uz tusu netiku, jo maldoties aizkavējos tā, ka nospļāvos un braucu mājās. Toties kārtis pa ilgiem laikiem uzspēlēju. Kopumā ok.

December 10th, 2011

10:12 pm: Veikalā pāri ielai trīs džeki ar āmuru atsita vienu citu džeku, kurš bija par viņiem slikti izteicies. Viņš tagad ir slimnīcā, bet uzbrucēji - iecirknī.

December 7th, 2011

07:56 am: par K.
Viņš nolaidās šaurajā pusēnas strēmelē starp abām galējībām, saberzēja turekļus un apņēmīgi devās uz priekšu nezināmā virzienā. Sākumā garlaicības, bet brīdi vēlāk jau patiesas intereses vadīts sekoju viņa gājiena trajektorijai. Tā greizumu pamanīju pēc pirmās K. pietuvošanās tumsas joslai, kad viņam līdz tai bija palikusi mazāk nekā pirksta tiesa. Nevilšus sasprindzināju prātu, lai atkārtotu bērnības eksperimentus un aizstumtu K. atpakaļ drošībā, neļautu bedrei viņu aprīt.

Līdz tumsai K. tā arī netika. Kā nojautis briesmas, viņš veica gandrīz 90 grādu pagriezienu un turpināja gājienu tiem pašiem apņēmīgajiem soļiem - šoreiz jau pretī gaismai. Es pasmaidīju un paskatījos apkārt, bet neviens no blakusstāvētājiem, šķiet, nemanīja desmit centimentru attālo dvēseles cīniņu.

Kad atkal pievērsos K. ceļam, viņš jau bija ticis gandrīz līdz saules izgaismotajam laukumam. Pēc pirmā lepnuma uzplaiksnījuma, sajutu sirds kremtas, ka tūlīt viss būs beidzies - gara uzvara rokās un skatītāji var iet mājās garlaikoti un viegli vīlušies.

Tad K. apstājās, vēlreiz saberzēja turekļus un pacēlās spārnos, acumirklī iekarodams trešo dimensiju un sagraudams visas manas ilūzijas par prāta spēku un plašumu.

Tags:

December 5th, 2011

07:41 am: par J.
Pirms dažām dienām sapņoju par kādreizējo klases/solabiedru J., kurš savulaik piedalījās tai baložu dedzināšanas lietā. Viņš teica, ka tagad kļuvis par putnkopi. Pērkot baložus, paturot dažas dienas būrī, tad izlaižot. Lai tie saprot, ko vērti viņu spārni un brīvība.

Tags:

December 4th, 2011

11:53 pm: spameri sāk kļūt pavisam slinki


10:23 pm: šis, btw, bija pēdējā laika krutākais koncertmoments

10:17 pm: par I.
Darba romānus esmu redzējis tik bieži, ka tie kļuvuši par ierastu banalitāti. Skaistas meitenes aizviļ vīrus, stalti puiši izmanto iespēju tusos paknakstīties, tad pacieš īsu un negribētu neveiklas slapstīšanās brīdi. Laimīgas beigas gan vēl neesmu redzējis.

Banāls nav bijis tikai viens šāds mīlasstāsts - mans, protams. To vienīgo esmu redzējis tuvplānā. )

Current Music: Neon Indian - Should Have Taken Acid With You
Tags:

December 2nd, 2011

07:29 am: par G. & H.
G. bija krievs, bet H. - latvietis. Ar viņiem tramvajā braucu uz kādu attāli kopīgu galamērķi. Mēs sēdējām tai trīsvietīgajā žuburā pie priekšējām durvīm; viņi abi garlaikoti pētīja vadītāja kabīni, bet es tai biju uzgriezis muguru un seju paslēpis grāmatā, gatavojoties migrācijas socioloģijas eksāmenam.

Drīz vien sāku just G. skatiena urbšanos pierē. )

Tags:

November 30th, 2011

07:02 am: par F.
Mākslinieks F. bija viens no maniem pusnakts draugiem. Arī viņš nebija izsprucis cauri bērnībai bez savas apsēstības. Ikvienu sarunu F. sāka un beidza ar mākoņu novērojumiem, visur līdzi staipīja biezas grāmatas par Mēness fāzēm un debesbraucējiem. Protams, zīmēja arī viņš tikai debesis: reizēm skaidras, tīras un aicinošas, bet citkārt melnu gubu pārpildītas kā elles priekškambarus.

Parastajā kompānijā mēs bijam trīs, )

Tags:

November 29th, 2011

12:03 am: No šīs nedēļas sāku oficiāli strādāt pilnu slodzi. Varēšu bērnus pamācīt, ka viņu vecumā, vot, strādāju pusotru slodzi, piepelnījos ar tulkošanu, rakstīju savas lietas un puslīdz veiksmīgi mēģināju nesajāt attiecības/sociālo dzīvi. Rokenrols nemirst.

Rīt brīvs, rakstīšu, geimošu un, cerams, apciemošu priekšnieci slimnīcā.

November 27th, 2011

02:45 pm: Lady Gaga you're a slut! I loved Jesus Christ, but your disgusting Masonic propaganda made​me lose faith! Your fault if I suck cocks! Your fault .... I cry like a baby, Jesus comes back to me! Returns Christ! Return!

Why must win the propaganda of Satan?! NOOOOOOO!

November 23rd, 2011

08:58 pm: ķīniešiem ir foršas lamas
'Un tad viņš man atbildēja: "Es tevi izpisīšu simts reižu!"'

Powered by Sviesta Ciba