|
You are viewing 20 entries, 280 into the past January 19th, 201105:47 pm: Grāmata divās rindkopās 13
Ja nebūtu padomju laiku un Lāča sasmērēšanās, viņš šobrīd itin labi varētu būt kulta autors jaunajiem alternatīvistiem. Par literatūras smagsvaru nez vai kļūtu, jo sižets un tēli (vismaz šai grāmatā) ir drīzāk plakātiski un vairāk atgādina ideju iemiesojumus ka dzīvus/ticamus cilvēkus, da i konsekvences manāmi trūkst. Raksturos ir nianses u.t.t., taču tās kaut kā īsti neizveidojas vienotā personas sajūtā, radot drīzāk pašmērķīguma sajūtu pielietojumā. Tāda pati nelaime arī pašam stāstam, valodai un visam pārējam. Viss bezjēgā svaidās apkārt kā tāds ūdensmērītājs. Tiktāl skabargas. Tomēr sižets ir savīts sasodīti lietprātīgi, tēli ir simpātiski pat par spīti savai kartona šizofrēnijai, un grāmatas morālais slānis ir ideāli piemērots paštaisnuma uzbangojumiem arī lasītājā. Galu galā stāsts ir par jaunu rakstnieku (trakoti meistarīgu, krutu un garīgi augstu mērķējošu čali) un viņa cīņu ar izkurtējošo sabiedrību. Jā, nodrāzts bez gala, tak darbojas vienalga. Vēl aromātam un garšai piešpricēta mīlas līnija ar jaunu aktrisi (meistarīgu, sabiedrības mazliet apreibinātu, taču garīgi augstu mērķējošu meiteni), plaši sižeta līkumi (no Rīgas pašpuikām līdz gandrīz Valdeniskai būdai zvejniekciema stūrī) un rezultātā sanāk grūti noliekama grāmata. Saprotu, kāpēc mans eksemplārs nolasīts tā, ka no vākiem krīt ārā. Ja nebūtu tik didaktiska un atrisušiem pavedieniem pilna, vispār būtu kruta. Bet tā... PM aprobežojas ar B( Pirmās divas rindkopas )Tags: atz_b, divās rindkopās, latvija
January 17th, 201111:09 am:
Līdzšinējās dzīves laikā esmu paguvis radīt un nomērdēt divus "rakstu izdevumus". Tagad kārta trešajam, turklāt pirmoreiz viss būs oficiāli. Jūtu, ka pirmie kucēni šo to ir iemācījuši, tāpēc ir cerība, ka šis pasākums nebeigsies pēc pāris numuriem. Mazliet biedē tā oficiālums - tipa, tautas nauda tomēr. Un man tas nav vienalga. Jūtos neomulīgi jau runājot ar paziņām par iespējamiem devumiem, bet pats plānoju pilnībā palikt aizkadrā.
10:51 am: Grāmata divās rindkopās 12
Labā ziņa: grāmata ir lasāma un interesanta. Tēvs izlasīja vienā bezmiega naktī, es - divās dienās, un par patērēto laiku nav nožēlas. Valoda nemežģī smadzenes, notikumi aizraujoši, bet atkāpes un joki - lielākoties smieklīgi. Protams, tas viss ir naga dziļumā, bet arī vienkārša hohma pa laikam ir forša. Drīzāk acīs grauž pārcenšanās. Ne tik daudz citās recenzijās nopaļātā kriminālintriga - grāmatai bija vajadzīgs kāds centrs, ap ko visam rotēt, lai tas nebūtu vienkārši ievākots blogs - cik paša astes cilāšana. Pat ja mūsu domas dažās lietās sakrīt, klišejiskas metaforas un banāli banāni nav tas labākais veids to paušanai. Šī nu ir viena no tām grāmatām, kurās pat prasījās ar galveno sižetu/tēmu nesaistīti krikumi, lai būtu vieta vēl kādiem absurdiem tēliem un situācijām, kur naratoram iekulties. Savā būtībā "Stroika" ir saromānota ceļojuma grāmata, un tādās mani parasti ievelk kultūru sadursmes pārpratumi un jokaini cilvēki, kuriem ir paradums dadziski pieķerties ceļotājiem. Lasu to ne tāpēc, lai uzzinātu, kā tēls izkulsies no situācijas/pārvarēs konfliktu (kaut fonā kas tāds par ļaunu, protams, nenāk), bet gan vēlmē pēc jaunām un neparastām situācijām. Tas šeit jo sevišķi pietrūka arī tāpēc, ka Lācīša valoda izklaidē pati par sevi, turklāt viņam ir ķēriens uz feiniem atsevišķu notikumu aprakstiem. Citas lietas gan pieklibo, tāpēc nākamo grāmatu (ja tāda būs) diez vai lasīšu. Tāpēc arī tāda atzīme, jo plusus likt pie burtiem negribas. Bet ja tādi apraksti interesē, un mārtkõre par savu darbu sen neko nav iemuārojis - visnotaļ neslikts aizvietotājs. PM ievelk: C( pirmās divas rindkopas )Tags: atz_c, divās rindkopās, latvija
January 13th, 201102:50 pm: CIBAS DZEJAS DIENAljljljljljljljljljl
THE SECOND COMING Turning and turning in the widening gyre The falcon cannot hear the falconer; Things fall apart; the centre cannot hold; Mere anarchy is loosed upon the world, The blood-dimmed tide is loosed, and everywhere The ceremony of innocence is drowned; The best lack all conviction, while the worst Are full of passionate intensity. Surely some revelation is at hand; Surely the Second Coming is at hand. The Second Coming! Hardly are those words out When a vast image out of Spiritus Mundi Troubles my sight: a waste of desert sand; A shape with lion body and the head of a man, A gaze blank and pitiless as the sun, Is moving its slow thighs, while all about it Wind shadows of the indignant desert birds. The darkness drops again but now I know That twenty centuries of stony sleep Were vexed to nightmare by a rocking cradle, And what rough beast, its hour come round at last, Slouches towards Bethlehem to be born? (W.B. Yeats)
January 6th, 201110:13 pm: kā pīsmeikers ar cibiņiem tikās
Ar andza_arrdh sēdējām kaut kādā rakstītgribētāju pasēdēšanā, kārtīgi strēbām tēju un prātojām, kā ārtāk aizšmaukt no visiem tiem stāstiem par sunīšiem un slepkavībām. bagdarama satiekoties mani pa franču modei sabučoja uz vaigiem, par ko es dikti samulsu - tad vakars ar diviem ex-cibiņiem un mazgadīgu reperi pārvērtās daudzus likuma pantus graujošā prātdrāzienā. Ar barvins sākumā runāju par spēlēm, bet tad viņš dzērumā aizdeva kaut kādu lūpām tricināmu mūzikas instrumentu, ko uztvēru kā labu attiecību zīmi. batou reiz pateica, ka mani mati nav nemaz tik gari, izrija trīs bļodas popkorna un vairākkārt uzvarēja mani SUPER MARIO SMASH BROS. BRAWL!!!, toties viņam var jautāt visu iespējamo par videomateriālu uzņemšanu, tāpēc viss ir kedā. chaika ir astoņdesmitmetrīgais alksnis, kurš uzkrita jūrai, tāpēc labāk paklusēšu. chemist_dk atceros no vidusskolas - viņš klausījās United States of Whatever, kurai es starpbrīdī izķērcu piedziedājumu - viņš teica, ka galīgi šķībi, aizsākot mūsu muzikālo sadarbību, kas tādā pašā intensitātē turpinās līdz pat šim brīdim. Ar darkjedi biju runājis netā, taču negaidīju, ka viņš patiešām izrādīsies viens no tumšajiem džedajiem arī rīgas laikā (tiesa, maskējoties kā nepilngadīgs baņķieris). No degeneralis mājas gājām uz Centrālo staciju, viņš stāstīja par draudzenes iepirkšanās paradumiem, bet es - par saviem. dienasgramata pirms dažām dienām satiku Rīgas centrā. Viņam nebija cepures, un es nodomāju, kā tad tā - vēji izpūtīs, galva sasals un nekā tur vairs nebūs. Bet tad man sagribējās uz tualeti, un es ( gāju tālāk. )
10:50 am:
Savukārt jaunais Karogs tuvinās tautai. "Braucu no rīta uz darbu. Autobusa motors skaļi rūcinās, es blenžu miegainajā rīta logā... un tad pēkšņi dzirdu, ka sievietes balss ieraksts samtainā altā saka: - Nākamā - Dirsas iela. Pēc īsa mirkļa saprotu, ka tā bija Tirzas iela." (M. Salēja mikrosižets "Uz darbu") "Godmanis tikai pēc dokumentiem esot latvietis, bet patiesībā ebrejs kā viņa īstā māte, kura mirusi kara laikā. Kad audžumāte smagā stāvoklī ievietota slimnīcā, Godmanis ne reizi viņu nav apmeklējis. Godmanis vēl pirms Atmodas ārzemēs apmācīts, kā iznīcināt Latvijas rūpniecību un lauksaimniecību. Ja tas veiksmīgi nebūtu izdarīts, dzirdēto drošu prātu varētu uzskatīt par tenkām." (no A. Kolberga "Dienasgrāmatas") Bet tur ir arī pāris mani gabali, tāpēc žurnāls kopumā ir fucking awesome.
January 5th, 201111:11 pm: A. Čaks - Elza Baidekalne
(..) Tālēs nebeidzamu vizmu Redzu, laimes skauts: Tas ir ceļš uz komunismu, Kas mūs visus sauc. Pāri viņa gaišiem oļiem Baidekalne iet Karstiem, apņēmīgiem soļiem, Rokas darbā zied. Viņa zin: no tā, ko dosim Vairāk dzīvei mēs, Tauta atzels pilna rosmes Savās Padomēs. Puteklis un auzas skara Aizlido tāpat. - Tas, ko Baidekalne dara. Nezudīs nekad. Desmit darba normu dienā Baidekalne veic Un, kad maiņa telpā ienāk, Smaidot savu beidz. VEFa vārti rītos salni, Saule spuldzes šķin, Lakotāju Baidekalni Visi, visi zin.
04:52 pm: Grāmata divās rindkopās 11
Atgriežoties Latvijā, protams, jālasa latviešu autori. Jo sevišķi, ja man pēc iespējas ātrāk jākļūst par ekspertu šai lietā. Tāpēc izrevidēju pažobeli, atradu Regīnas Ezeras "Zemdegas" un ķēros klāt. Skolā viņa nebija mācīta/sajāta, pats arī līdz tam biju izvairījies no a.god. autores, tāpēc sāku ar piesardzīgu optimismu. Vismaz līdz otrajai lappusei, kad pārpasaulīguma sajūtas panākšanai izvēlētais paņēmiens "piecrindu teikumos pastāstīšu, cik piedrāzti pārpasaulīgi tas viss bija" lika sakost zobus, lai aizturētu žāvas & lamas. Vēl pēc piecām lappusēm tās jau nebija ne prātā, jo sākās grāmatas pirmais cēliens, kurā parādījās dzīvi cilvēki, valoda pēkšņi pierima un detaļas vairs nebija tikai apkārtnes/sajūtas aprakstīšanas līdzekļi. Un tad jau lielākoties varēja tikai priecāties par Ezeras smalko (tipa, niansēto, ne vairs mežģīņoto) rakstīšanu, dvēseļu redzēšanu un spēju padarīt interesanti lasāmas gandrīz visas 350 domu līkločiem pilnās lappuses. Turklāt latviskā ziepjopera (A grib B, bet B raujas projām, un A CIEŠ līdz nomirst, tā arī nepasakot par to ne vārda B) tiek pacelta pāri vietējo Hameleonu rotaļu plauktiņam ar vienkāršu tak iedarbīgu paņēmienu: sākumā un beigās tiek uzsvērta visa pasākuma nosacītība. Jā, pārāk tieši pat šim nodrāzti tiešajam līdzeklim, taču tas vairs neļauj izvairīties no vairākredzēšanas. Un ari latviski zemdedzīgās sirds klusā traģisma, ciematu kopienas neredzamā cilvētīkla & citu pārspīlētos vārdos saucamu lietu sajušanas. Un pat patētisma sadirstais sākums idejiski ir p.awesome: naratore ierodas pussapņa valstībā, kur redz miroņu baru un viņu mierā ierauga citkārt nesaskatāmos dziļumus un tos pavedienus un sniegpārslas, kas visu sasaista un maina. Tad saprot, ka arī pati ir mirusi (...NOSACĪTI!!!). Ja vēl dažviet nebūtu bezjēdzīgi izstiepts, citviet - pārmežģīņots, bet vēl citviet - samasturbēts, vispār būtu lieliski. PM neskauž B( Pirmās divas rindkopas )Tags: atz_b, divās rindkopās, latvija
January 2nd, 201109:56 pm: jaungada atklājumi
VISSS IR ILŪZIJA!!!
December 29th, 201011:06 pm:
vot, es te arī noskatījos Saksa kinematogrāfisko debiju. interesanti. un ļoti brehtiski, jāteic, jānudien.
December 28th, 201011:53 pm:
mīļi tomēr, ka latvju porno reklāmās tiek solītas "dzimumattiecības".
09:05 pm: PASAULE SAZVĒRESTĪBU TĪKLOS
( iLMĀRAM U.C.sĀTANISTIEM )
December 27th, 201004:34 pm: 2010 Top 5. Dzīve
( toptoptoptop )
11:55 am: Grāmata divās rindkopās 10
Izlasīju pirms kādas pusotras nedēļas, bet īsti lielākā skaidrībā par sakāmo neesmu nonācis. Skaidrs, ka meksikāņu megaprozista Fuentesa otrā grāmata ir īss coming-of-age romāniņš par mazliet pasistu meksikāņu zēnu ar pamatīgu (cilts)koku. Tā kā viņa paša vecāki to ir mazliet sabeiguši, šefību pār zēnu paņem tante ar vīru, padzenot zēna māti, bet tēvu nobāžot dzimtas mājas stūrī kā nekam nederīgu pajoliņu. Viņi zēnu grib audzināt par kārtīgu juristu un mantinieku, apmācot savos kristīgajos un mantiskajos tikumos u.t.t. - tik nelaime tāda, ka grāmatas lasošajam puikam to ārišķība un viņu lepnība rada riebumu un sacelšanās vēlmi. Tāpēc viņš draudzējas ar indiāņu puiku un iet tuksnesī sevi pātagot, nepamanot, ka arī pats kļūst ārišķīgs un lepnīgs. Stāsts, jāsaka, parasts, lai neteiktu klišejisks, bet, pirmkārt, paņemts ne vienu, bet pāris līmeņus augstāk/dziļāk, un, otrkārt, Fuentesu ne mazāk par bālo zēnu interesē arī morāli masturbējošā deģenerātu apkārtne. Un tā tiek nevis dēmonizēta (ok, tikai mazliet), bet izpētīta un izsāpēta līdz kaulam par spīti mazajam (148 lpp) apjomam. Tas grāmatai pat nāk par labu, jo neviens vārds nav izšķiests velti, ikviens teikums un tēls sasaucas ar visu pārējo grāmatu, kas to padara līdzīgāku filigrāni izstrādātam garstāstam, ne daudz vaļīgākajam romānu plauktiņam. Un tad vēl viss idejiskais slānis par kristietisma fīčām un Meksikas garīgo izkurtēšanu, par ko man zināšanu nav tik daudz, lai tagad ar tām palepotos. Vienvārdsakot, aizrāva, saviļņoja, apbūra un papleta smadzenes. Vismaz pēdējās 100+ lappuses, jo pirmajās 30 ir pamatīgi iztirzāta dzimtas vēsture, ko iespējams izturēt tikai ar grūtībām un krietnu saņemšanos. Otrajā lasīšanas reizē būtu citādi, bet pirmajā tas viss meiko minimālu sensu un pamatīgi garlaiko. PM ieliek A( Pirmās divas rindkopas )Tags: atz_a, divās rindkopās, zamerika
December 24th, 201011:40 am:
Un arī stājoties vidusskolā iedoto medicīnisko izziņu. "Praktiski vesels"
11:39 am:
o, atradu vecu angļu-latviešu datorvārdnīcu. female - kontaktligzda
|