:
Bet vispār pēdējās pāris nedēļās - nē, laikam jau pēdējos pāris gados - dzīve ievilkusi tik ļoti, ka jaunie iespaidi, kas agrāk būtu nedēļu atmiņu vērti, tagad tiek pieminēti labi ja dažos īsbrīžos pirms gulētiešanas. Jāuzkrāj vēlākiem laikiem un stāstiem.
September 29th, 2011
: Ivo Andričs - Jaunkundze. Nolādētais pagalms
Dubultgrāmatā apvienotos romānus lasīju apgrieztā secībā, un laikam pareizi vien bija. Pēc "Jaunkundzes" nezin vai saņemtos uz "Nolādēto pagalmu" un tāpēc palaistu garām vienu no pēdējā laikā labākajiem lasījumiem. Tagad vienkārši šķiet, ka neesmu sapratis vai aizlasījos garām, jo neko diži vairāk par morālistisku pastāstu 19. gadsimta garā ar 20. gadsimta sākuma dekorācijām nemanīju. Jā, labi uzrakstīts un visnotaļ ievelkošs, taču pēc "Nolādētā pagalma" gaidīju ko vairāk - jo sevišķi no Nobelista. Taču šeit nebija ne tēlu un jēgu savijumu, ne stāstu kaleidoskopa; citos apstākļos par to īpaši nesūkstītos, jo nešķita, ka "Jaunkundze" arī pretendētu uz ko vairāk, taču gaidas un cerības atkal izrāva gabalu baudījumam/guvumam.
Par laimi, "pagalms" piepildīja sākotnējās cerības un gaidas tiktāl, ka nebūtu nožēlojis arī pilnvērtīgu pirkumu, nemaz nerunājot par veiksmīgu parakņāšanos "Otrās elpas" gaiteņa grāmatplauktos. Stāsts par serbu mūku un jaunu, vēstures apsēstu turku augstdzimteni Stambulas bezizejas cietumā sākumā ievelk ar spilgtajiem tēliem un situācijām, taču drīz vien lasīšana pāriet otrajā līmenī, kad paralēli stāstam redzi arī visa pasaulredzējuma attīstīšanos. Pamazām tas kļūst aizvien spēcīgāks, un sirdi pārņem apjauta, ka varam droši iet mājās un vērt acis ciet, jo viss tāpat ir zaudēts iedomu tīklos. Tai tieši pa pēdām seko otra: bā, stāsti tomēr ir sasodīti kruta lieta.
Tags: divās rindkopās, eiropa, fic
Dubultgrāmatā apvienotos romānus lasīju apgrieztā secībā, un laikam pareizi vien bija. Pēc "Jaunkundzes" nezin vai saņemtos uz "Nolādēto pagalmu" un tāpēc palaistu garām vienu no pēdējā laikā labākajiem lasījumiem. Tagad vienkārši šķiet, ka neesmu sapratis vai aizlasījos garām, jo neko diži vairāk par morālistisku pastāstu 19. gadsimta garā ar 20. gadsimta sākuma dekorācijām nemanīju. Jā, labi uzrakstīts un visnotaļ ievelkošs, taču pēc "Nolādētā pagalma" gaidīju ko vairāk - jo sevišķi no Nobelista. Taču šeit nebija ne tēlu un jēgu savijumu, ne stāstu kaleidoskopa; citos apstākļos par to īpaši nesūkstītos, jo nešķita, ka "Jaunkundze" arī pretendētu uz ko vairāk, taču gaidas un cerības atkal izrāva gabalu baudījumam/guvumam.
Par laimi, "pagalms" piepildīja sākotnējās cerības un gaidas tiktāl, ka nebūtu nožēlojis arī pilnvērtīgu pirkumu, nemaz nerunājot par veiksmīgu parakņāšanos "Otrās elpas" gaiteņa grāmatplauktos. Stāsts par serbu mūku un jaunu, vēstures apsēstu turku augstdzimteni Stambulas bezizejas cietumā sākumā ievelk ar spilgtajiem tēliem un situācijām, taču drīz vien lasīšana pāriet otrajā līmenī, kad paralēli stāstam redzi arī visa pasaulredzējuma attīstīšanos. Pamazām tas kļūst aizvien spēcīgāks, un sirdi pārņem apjauta, ka varam droši iet mājās un vērt acis ciet, jo viss tāpat ir zaudēts iedomu tīklos. Tai tieši pa pēdām seko otra: bā, stāsti tomēr ir sasodīti kruta lieta.
Tags: divās rindkopās, eiropa, fic
September 28th, 2011
:
Es arī nesaprotu, vai es rauju cauri Čaku Klostermanu tāpēc, ka esmu apslimis, vai tomēr otrādi. Te cita starpā intervijraksts par Radiohead, no kura Jorks izskatās patapinājis frāzes "In Rainbows" albumā. Tajā gabalā (shoutout to ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
chemist_dkir arī šāds teksts:
"Yet the songs are all about the same thing, really: learning how to understand a new kind of world. And while this isn't always simple, it's not necessarily depressing. In fact, it might be why Yrke still claims that "Hail to the Thief" is a record "for shagging," which is what he told the press months before the record was released. Apparently, we're all supposed to listen to "Myxomatosis" and get laid.
"I think this is a sexy record," Yorke says, and there is at least a 50 percent chance that he's serious. "The rhythms are very sexy. It's where the beats fall. It has its own sexy pulse."
chemist_dkir arī šāds teksts: "Yet the songs are all about the same thing, really: learning how to understand a new kind of world. And while this isn't always simple, it's not necessarily depressing. In fact, it might be why Yrke still claims that "Hail to the Thief" is a record "for shagging," which is what he told the press months before the record was released. Apparently, we're all supposed to listen to "Myxomatosis" and get laid.
"I think this is a sexy record," Yorke says, and there is at least a 50 percent chance that he's serious. "The rhythms are very sexy. It's where the beats fall. It has its own sexy pulse."
:
Pirmās pāris darba dienas veikalā bija patīkama atgriešanās vidē, kur roku darbam un cilvēku apvārdošanai joprojām ir nozīme. Trešdaļa darbinieku atstrādā tiesas piespriesto "sabiedriski derīgo darbu", trešdaļa nesen ir ieradusies no Afganistānas vai citām tāspuses valstīm (un ļauj sajust, cik niecīgas ir Latvijas problēmas), bet pārējie ir (pirms)pensijas vecuma cilvēki, kuri vienkārši negrib sēdēt mājās.
Also, ja pat apkurījies jamaikietis sajūsminās par manu afro, tad laikam kādu laiku būs vēl jāatstāj.
Also, ja pat apkurījies jamaikietis sajūsminās par manu afro, tad laikam kādu laiku būs vēl jāatstāj.
September 25th, 2011
:
also, domāju, vai nepārtraukt Grīna "Nameja gredzena" lasīšanu, tiesa, cita iemesla dēļ. precīzāk, šo teikumu dēļ:
"Vārdi, kas nāca no vecā vīra lūpām, skanēja kā sirmas senatnes šalka, gausi un svinīgi, tikko saprotami, pilni savādu, smeldzošu sēru un mācoša smaguma. Dunošā svinīgo vārdu straume šalca jaunekļa ausīs kā smagi bruņotu veclaiku karapulku gājiens pa rasotu klaju rīta agrumā. (..)Tālu, sen aizgājušu audžu svētīšanas vārdi lija jaunekļa dvēselē sēri un glāstoši, mudināja kā kara taure un aijāja kā mīļas rokas, kā sen pārdzīvotas, vēl tikai zemapziņā nojaušamas laimes atcere."
"Vārdi, kas nāca no vecā vīra lūpām, skanēja kā sirmas senatnes šalka, gausi un svinīgi, tikko saprotami, pilni savādu, smeldzošu sēru un mācoša smaguma. Dunošā svinīgo vārdu straume šalca jaunekļa ausīs kā smagi bruņotu veclaiku karapulku gājiens pa rasotu klaju rīta agrumā. (..)Tālu, sen aizgājušu audžu svētīšanas vārdi lija jaunekļa dvēselē sēri un glāstoši, mudināja kā kara taure un aijāja kā mīļas rokas, kā sen pārdzīvotas, vēl tikai zemapziņā nojaušamas laimes atcere."
:
nezinu, apaukstēšanās vai sagurums, bet "tinker, tailor, soldier, spy" filmas sižets man bija absolūti neizsekojams, tapēc divas stundas noskatījos patiešām smukos kadros. ar citiem žanrstāstiem man ir līdzīgi: tā, Folknera "As I Lay Dying" bez problēmām lasīju un visu aptvēru arī raustīgā sabiedriskajā transportā, bet Prečeta "Night Watch" apstājos pusceļā, jo vairs nesapratu, kas ir tie visi tēli, un ko viņi tai elles ratā dara.
September 23rd, 2011
:
Foršākais tajā visā neitrīno lietā man ir azarts, ar kādu zinātnieki tausta iespējamos eksperimenta caurumus, vienlaikus dikti cerot, ka varbūt šoreiz?.. Pat ja visdrīzāk caurums atradīsies, superatklājuma cerība ir jaušama visos tekstos par eksperimentu.
Un kruta, ka pētījuma autori tieši prasa kolēģu palīdzību šai lietā, kaut paši ir strādājuši sasodīti rūpīgi. "It's important to make clear that nobody is claiming a discovery, or any contradiction with relativity. The OPERA experiment has a measurement they can't account for, so they're opening it up for further scrutiny, and hopefully an independent measurement from another lab." Vse bi tak.
Un kruta, ka pētījuma autori tieši prasa kolēģu palīdzību šai lietā, kaut paši ir strādājuši sasodīti rūpīgi. "It's important to make clear that nobody is claiming a discovery, or any contradiction with relativity. The OPERA experiment has a measurement they can't account for, so they're opening it up for further scrutiny, and hopefully an independent measurement from another lab." Vse bi tak.
September 21st, 2011
:
Tiesa, arī man gribas piebilst,ka vakar divas stundas nopļāpāt par rakstīšanu un kultūras atšķirībā ar augustā no Honkongas atbraukušu Ķīnas literatūras skolotāju/jauno autoru bija sasodīti interesanti. Šis spirāles posms sāk patikt.
Tāpat kā Wu Lyf.
Tāpat kā Wu Lyf.
: par B.
B. ir ārzemēs dzīvojošs radagabals. Viņš vienmēr bija gribējis projām un sākumā atklāti priecājās par izdošanos. Tagad - pēc gadiem un iedzīvošanās - sajūsma krietni samazinājusies un brīžiem šķiet pat viegli piespiesta. Sākusies mūžīgā svešinieka smeldze.
Arī mēs kļūstam sveši. Par tikšanos joprojām priecājamies, taču sarunās iezogas tā pati pašapliecināšanās, kas nereti sākusi bojāt būšanu ar draugiem. Katram savs vilnis, un katrs grib, lai viņējais ir augstāks. Bet es negribu būt sērferis; man vispār ūdenī nepatīk. Stāvu krastā - šobrīd gan uz salas -, skatos debesīs un gaidu, kad iznāks B. un pārējie. Iznāks tak, vai ne?
Tags: paziņas & iedomas
B. ir ārzemēs dzīvojošs radagabals. Viņš vienmēr bija gribējis projām un sākumā atklāti priecājās par izdošanos. Tagad - pēc gadiem un iedzīvošanās - sajūsma krietni samazinājusies un brīžiem šķiet pat viegli piespiesta. Sākusies mūžīgā svešinieka smeldze.
Arī mēs kļūstam sveši. Par tikšanos joprojām priecājamies, taču sarunās iezogas tā pati pašapliecināšanās, kas nereti sākusi bojāt būšanu ar draugiem. Katram savs vilnis, un katrs grib, lai viņējais ir augstāks. Bet es negribu būt sērferis; man vispār ūdenī nepatīk. Stāvu krastā - šobrīd gan uz salas -, skatos debesīs un gaidu, kad iznāks B. un pārējie. Iznāks tak, vai ne?
Tags: paziņas & iedomas
: Džons Ronsons - The Men Who Stare At Goats
Džons Ronsons ir tāds kā rakstošās pētnieciskās žurnālistikas Luijs Terū: labdabīgs gīks, kurš viegli iedraudzējas pat ar lielākajiem frīkiem, par kuriem viņa interese pieaug proporcionāli cilvēku frīkainumam. Pirmā grāmatā bija par sazvērestības teorijām, jaunākā - par psihopātiju, bet šajā (viņa otrajā) pētīti ASV armijas un slepeno dienestu mēģinājumi iznīcināt ienaidniekus AR PRĀTA SPĒKU. Pa vidu iepīti arī pustraki ģenerāļi, LSD, atriebību meklējoši bāreņi, Abū Graiba un miljons citu lietu. Vienojošais pavediens teorētiski ir Pirmais Zemes Bataljons un tā manifests, taču autoram tas regulāri izslīd no rokām, aizmaldoties citos labirinta stūros, līdz grāmatu lasošā Helēna ir pamirusi no apjukuma. Tēli parādās un pazūd un tad pēc simts lappusēm atkal parādās it kā nekas nebūtu noticis. Pēc kāda laika vienkārši atmet ar roku jebkādiem kopsakarības atrašanas un ideju izsekošanas mēģinājumiem, tā vietā brīnoties par frīkainumu.
Protams, tas ir tieši pretēji Ronsona vēlmēm. Viņam grāmata šķiet teju vai bruņinieciski cēla iespēja atklāt armijas/CIP nodarījumus, vienlaikus, cerams, uzduroties kādai patiešām paranormālai parādībai. Kā jau parasti, viss paliek pieņēmumu, neskaidrību un neizpildītu solījumu miglā. Sākotnējais entuziasms pāraug vieglā mulsumā, tad krietni lielākā aizkaitinājumā. Katra daļa atsevišķi sākas raiti un interesanti rakstīta, pilna ar pārsteidzošiem cilvēkiem un notikumiem, taču drīz vien pāriet aizvien samudžinātākās atsaucēs uz agrākajiem varoņiem (turklāt nevis iepriekšējā nodaļā, bet kaut kādā velna pakaļā pieminētiem) un mēģinājumos katru atsevišķo, līdz galam pat neizpētīto parādību sasaistīt ne vien ar Bataljona manifestu, bet ar visiem pārējiem paranormalitātes eksperimentiem. Tāpēc šis varētu būt tas retais gadījums, kad filmai pat ir dodama priekšroka (es pats gan to neesmu redzējis), bet tādu fišku lasītājiem iesaku paņemt viņa pirmo grāmatu "Them".
Tags: amerika, divās rindkopās, nonfic
Džons Ronsons ir tāds kā rakstošās pētnieciskās žurnālistikas Luijs Terū: labdabīgs gīks, kurš viegli iedraudzējas pat ar lielākajiem frīkiem, par kuriem viņa interese pieaug proporcionāli cilvēku frīkainumam. Pirmā grāmatā bija par sazvērestības teorijām, jaunākā - par psihopātiju, bet šajā (viņa otrajā) pētīti ASV armijas un slepeno dienestu mēģinājumi iznīcināt ienaidniekus AR PRĀTA SPĒKU. Pa vidu iepīti arī pustraki ģenerāļi, LSD, atriebību meklējoši bāreņi, Abū Graiba un miljons citu lietu. Vienojošais pavediens teorētiski ir Pirmais Zemes Bataljons un tā manifests, taču autoram tas regulāri izslīd no rokām, aizmaldoties citos labirinta stūros, līdz grāmatu lasošā Helēna ir pamirusi no apjukuma. Tēli parādās un pazūd un tad pēc simts lappusēm atkal parādās it kā nekas nebūtu noticis. Pēc kāda laika vienkārši atmet ar roku jebkādiem kopsakarības atrašanas un ideju izsekošanas mēģinājumiem, tā vietā brīnoties par frīkainumu.
Protams, tas ir tieši pretēji Ronsona vēlmēm. Viņam grāmata šķiet teju vai bruņinieciski cēla iespēja atklāt armijas/CIP nodarījumus, vienlaikus, cerams, uzduroties kādai patiešām paranormālai parādībai. Kā jau parasti, viss paliek pieņēmumu, neskaidrību un neizpildītu solījumu miglā. Sākotnējais entuziasms pāraug vieglā mulsumā, tad krietni lielākā aizkaitinājumā. Katra daļa atsevišķi sākas raiti un interesanti rakstīta, pilna ar pārsteidzošiem cilvēkiem un notikumiem, taču drīz vien pāriet aizvien samudžinātākās atsaucēs uz agrākajiem varoņiem (turklāt nevis iepriekšējā nodaļā, bet kaut kādā velna pakaļā pieminētiem) un mēģinājumos katru atsevišķo, līdz galam pat neizpētīto parādību sasaistīt ne vien ar Bataljona manifestu, bet ar visiem pārējiem paranormalitātes eksperimentiem. Tāpēc šis varētu būt tas retais gadījums, kad filmai pat ir dodama priekšroka (es pats gan to neesmu redzējis), bet tādu fišku lasītājiem iesaku paņemt viņa pirmo grāmatu "Them".
Tags: amerika, divās rindkopās, nonfic
September 18th, 2011
:
Par to pašu: biju nepatīkami pārsteigts par Delnas tendenciozitāti saitā www.kandidatiuzdelnas.lv, kas, cita starpā, laikam arī ir atbilde uz iepriekšējā postā izteikto jautājumu. Organizācijas reputācija man tuvajā vidē bija radījusi cerību uz ko vairāk.
Piemēram, rakstā, caur kuru arī atradu saitu (http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notiku
Otrā lieta, kuru tur paskatījos, bija "Reputācijas riska novērtējums" trim kandidātiem: Šleseram, Štokenbergam un Ušakovam, kas pārstāv galvenos LV politikas "grupējumus". Šleseram bija -5 ("liecina par sistemātisku neētisku rīcību" ar sīkumsīku pamatojumu). Štokenbergam: -2 ("informācija (..) norāda uz sīkiem un/vai sen notikušiem pārkāpumiem" par aizdomām nodokļu nemaksāšanā kopš 2007. gada un pāris citām lietām). Ušakovam: -3 ("informācija (..) norāda uz vairākiem un/vai atkārtotiem pārkāpumiem", kur lielākā lieta bija savādi liels viņa izdarīts ziedojums SC 2005. gadā - un necenzēti vārdi). Vieta, protams, interpretācijai, taču Štokenberga un Ušakova novērtējums man nešķiet īsti adekvāts.
* Viktorīna! Vēstule beidzās ar: "Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt iesniegumu par piekrišanu kratīšana sizdarīšanai pie Saeimas locekļa." (citāts nemainīts iekopēts no http://www.ir.lv/2011/5/26/kalnmeiers-n
Piemēram, rakstā, caur kuru arī atradu saitu (http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notiku
Otrā lieta, kuru tur paskatījos, bija "Reputācijas riska novērtējums" trim kandidātiem: Šleseram, Štokenbergam un Ušakovam, kas pārstāv galvenos LV politikas "grupējumus". Šleseram bija -5 ("liecina par sistemātisku neētisku rīcību" ar sīkumsīku pamatojumu). Štokenbergam: -2 ("informācija (..) norāda uz sīkiem un/vai sen notikušiem pārkāpumiem" par aizdomām nodokļu nemaksāšanā kopš 2007. gada un pāris citām lietām). Ušakovam: -3 ("informācija (..) norāda uz vairākiem un/vai atkārtotiem pārkāpumiem", kur lielākā lieta bija savādi liels viņa izdarīts ziedojums SC 2005. gadā - un necenzēti vārdi). Vieta, protams, interpretācijai, taču Štokenberga un Ušakova novērtējums man nešķiet īsti adekvāts.
* Viktorīna! Vēstule beidzās ar: "Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt iesniegumu par piekrišanu kratīšana sizdarīšanai pie Saeimas locekļa." (citāts nemainīts iekopēts no http://www.ir.lv/2011/5/26/kalnmeiers-n
September 17th, 2011
:
Kāds var man, tālumā dzīvojošam lauku zēnam, vienkāršā valodā paskaidrot, kādi īsti ir pierādījumi oligarhu trio politiskās varas izmantošanai, lai bīdītu personiskās intereses?
:
a es vot izdomāju lulzu pēc izlasīt partiju programmas un balsot par to, kura man šķiet labākā, jo visur visi vienmēr anyway ir lohi, un varbūt teorētiski pareizākā rīcība būs ok arī praksē.
September 14th, 2011
:
Bet ir viena lieta, kuru gribēju pastāstīt pirms jaunā darba. Par spīti dažbrīdējiem sociālās retardētības uzplūdiem, esmu ietusējis ar lauku bomžiem un vēstniekiem, strādājis ar bioloģijas doktoriem un profesionāliem joku plēsējiem, runājis par dzīvi ar kurinātājiem un programmētājiem, bet lasījis, uj, vispār par melnajiem tūkstošiem. Nu, un tagad varētu būt īstais laiks par dažiem pastāstīt. Vārdu vietā būs burti, un arī no faktiem varētu palikt tikpat. Brīžiem izņemšu kaut ko vienu no vairākiem cilvēkiem, reizēm aizstāstīšos par sevi. Galvenais, lai sanāk kaut ko pateikt. Ceru tā iziet cauri visam alfabētam.
( par A. )
Tags: paziņas & iedomas
( par A. )
Tags: paziņas & iedomas
:
Kaut arī pēdējos pāris mēnešos bezmaz esmu pieradis īslaicīgi atgriezties pseidovecpuisīgā dzīvē, pirmais vakars joprojām ir trakoti jokains. Ir pilna galva ar solo lietām, kuras gribētos/vajadzētu izdarīt, tak beigu galā vienalga iesēžos kaut kādā spēlē pat bez zāles vai citām papildfīčām, jo viss vienalga ir pohuj.
September 13th, 2011
:
Ja nu kāds mani lasošs cibiņš ir Londonā: man šī ir pēdējā brīvā nedēļa pirms jaunā darba sākšanas, un es labprāt pabā pasēdētu/papļāpātu ar kādu iepriekš nesatiktu cilvēcisku būtni. Pieejams pagaidām esmu visu nedēļu (visdrīzāk gan izņemot piektdienas & sestdienas dienu). Komenti skrīnojas, tā kā droši var tur atstāt savu kontaktinfo. Mans alt.epasts: terminators32@inbox.lv, mobilais: 07748353202.
Vienīgā prasība: nebūt izvarotājam. Komūnā pajautā negribu likt, jo tur varētu būt daudz izvarotāju.
Vienīgā prasība: nebūt izvarotājam. Komūnā pajautā negribu likt, jo tur varētu būt daudz izvarotāju.
September 8th, 2011
:
Kāds man var paskaidrot, kas tas par puaro.lv, par ko te cilvēki ņemas? Hvz kāpēc man never vaļā (ārzemju ip?)
September 7th, 2011
:
Poll #18505 inmilkijspirācija
Open to: All, results viewable to: All
Open to: All, results viewable to: All
vai Tu, dārgo lasītāj, zini, kas es esmu offlainā?
View Answers
protams, pazīstu labi
5 (23.8%)
zinu vārdu/aptuvenu izskatu 6 (28.6%)
pīsmeikers ir offlainā???? 10 (47.6%)
:
Šodien papļāpāju ar nākamo priekšnieci-arābieti, kurai es, izrādās, atgādinu pašas dēlu. Man ir līdzīgi ģimeniskas asociācijas, un nojaušu, ka pieredze būs pretrunā Ādamsona k-ga pravietojumiem. Tur strādāšu ar visām rasēm un etnosiem - līdz šim tas nav radījis nekādas problēmas, bet tagad lomas būs viegli mainītas. Viena lieta aizpļāpāties par progroku ar pasaules tumšādaināko indieti un apstāstīt ganiešu profesoram cilvēku komunikācijas nianses, pavisam kas cits - apvienot viņus kopīgam darbam, kad varētu tikt uzskatīts par izlecēju.
Vismaz interesanti stāsti sacirkulēsies.
Vismaz interesanti stāsti sacirkulēsies.